Bolderājas un Daugavgrīvas ostas XVIII gs. - XIX gs.

Buks Artis

Bolder201 DaugavgrivasPlans 1780JKBroceKopš jaunās Daugavas ietekas rašanās XVI gs. vidū, šī Daugavas ieteka kļuva par Rīgas jūras vārtiem gan stratēģiskā, gan ekonomiskā ziņā. Jau 1603. gadā Bolderājā tika uzbūvēta muitnīca, jeb t.s. licentes nams, kurā tika iekasēta muitas nodeva no kuģiem, kuri devās uz Rīgu. Lielākā daļa Bolderājas iedzīvotāju šai laikā bija loči, kuru pienākums bija aizvadīt Daugavā iebraukušos kuģus līdz Rīgas ostai. Maksa par loču pakalpojumiem nonāca Rīgas rātes kasē. Kuģu satiksmi, muitnīcas un loču darbību uzraudzīja Rīgas rātes iecelta amatpersona ¬ ostas kapteinis.
Bolderājas un Daugavgrīvas ostas izveidošanās ir saistīta ar Daugavas grīvas fizioģeogrāfiskajām īpatnībām ¬ grīvā pastāvīgi veidojās smilšu sēkļi, kas neļāva dziļas iegrimes kuģiem tikt Rīgas ostā. Tādēļ daļa no šo kuģu atvestās kravas tika izkrauta Bolderājas piestātnēs un tālāk uz Rīgu vesta ar liellaivām. Tāpat Bolderājā kuģos tika iekrauta smaga un apjomīga krava ¬ pārsvarā kokmateriāli, arī kaņepāji un pelni.

Continue Reading

Pēteris III – ideālista nāve.

A. Buškovs

 

Kad sarunā tiek skarts vienīgais leģitīmais Krievijas imperators XVIII gadsimtā - Pēteris III, - kas raksturīgi, absolūtā vienprātībā vienojas visi, kuri citā tēmā viens otru kategoriski apkarotu un nekādi nespētu par ko vienoties. ... Piemēram, liberālis un demokrāts, vēsturnieks no Pēterburgas E.Aņisimovs un viens no iesīkstējušākajiem “nacionālpatriotiem” maskavietis M. Lobanovs. “Dumjš un netālredzīgs” - kā ar cirvi cērt pēterburdzietis. “Prūsijas pakalpiņš, visu krievisko nīstošs,” - domu pārķer maskavietis. - “Viss skaidrāks par skaidru!”
Vai patiesi acīmredzams? Īsais Pētera III valdīšanas laiks un tā reformas tika tik melns mālēts un gānīts, ka nu jau 200 gadus historiogrāfija tā vietā, lai objektīvi analizētu, iztika vienīgi ar baumu un anekdošu pārstāstīšanu, - pa to pašu ceļu tai sekoja arī literatūra. Patiesi dīvaini, ka šo mītu visi papagailiski atkārto, nepievēršot ne mazāko uzmanību tam, kā tas radies. Pētera līdzgaitnieki vai nu nodeva viņu, vai vairāk nekā 30 gadus pavadīja savos no galvaspilsētas vistālāk esošajos īpašumos. Savukārt trīs galvenos mīta par “muļķīti” un “prūšu pakalpiņu” radītājus nu nekādi nevar atzīt par objektīviem lieciniekiem...

Continue Reading

Pēteris I, Krievijas cars un imperators.

A. Buškovs


Peteris I personiba 5(fragmenti no: Бушков А. Россия, которой не было: загадки, версии, гипотезы. – Москва, 1997. – 357-431 c.)

Lielākie meli, laisti tautā jau Pētera I dzīves laikā, ir apgalvojums, ka viņš pirmais esot izdomājis un ieviesis milzumu jauninājumu, kas iekustinājuši attīstībai iesūnojušo un neglābjami no pārējās pasaules atpalikušo Maskaviju, eiropeizējot to. Kaut arī šo mītu sāka apšaubīt jau XVIII gs. otrajā pusē, piemēram, kņazs Ščerbatovs, tas iesakņojās tik plaši, ka ir dzīvs arī šobrīd, un jebkurš mēģinājums to apšaubīt sastop kvēlu emocionālu (nevis argumentētu) pretsparu. (..) Pamatīgu ieguldījumu šī mīta globalizācijā XX gs. deva ļoti talantīgi uzrakstītais, taču no vēstures zinātnes viedokļa aplamais, tātad melīgais A.Tolstoja romāns “Pēteris I”.
Taču fakti ir nepielūdzami: ne Pēteris I savas valdīšanas laikā, ne viņa “komanda” neizdomāja neko jaunu, kas nāktu par labu valstij. Visi viņa izslavētie “jauninājumi” ir netalantīgi un izkropļoti īstenotas tā priekšgājēju krietni pirms viņa uzsāktās reformas. (..)

Continue Reading

Panslāvisms – īss apskats.

Artis Buks

pan slavism 1Pats jēdziens “panslāvisms” un runas par to kā par nacionālu masu politisku kustību politiskajās aprindās un presē, šķiet, parādījās XIX gs. trīsdesmitajos gados. Diezgan aktīvi par to izteicās Lielbritānijas premjers lords Bikonsfilds, Prūsijas/Vācijas kanclers Bismarks, un, protams, Ungārijas parlamenta deputāti ar premjeru Kolomanu Tissu vadībā. Arī presē (piemēram, franču “Debats”) aizvien biežāk parādījās brīdinoši raksti, kas aicināja lielvalstis likt šķēršļus panslāvisma kustībai. Nekur tā īsti netika konkretizēts, ko nozīmē jedziens “panslāvisms”, taču principā ar to saprata tālākā nākotnē iespējamo slāvu pasaules politisko apvienošanos Krievijas impērijas vadībā, vai, tuvākajā laikā, iespējamo Krievijas ietekmes palielināšanos centrālās un dienvidaustrumu Eiropas slāvu tautās (un to apdzīvotajās teritorijās).
Protams, ka neviena Eiropas valsts nevēlējās Krievijas impērijas teritoriālo izlaušanos līdz Vidusjūrai, un šādas perspektīvas visus uztrauca. Iespējams, ka šādas runas un publikācijas pat deva zināmu grūdienu panslāvisma ideju attīstībai Eiropas dienvidrietumos, mākslīgi radot to no Krievijas stratēģiskajām interesēm Balkānos un visai nekonkrētām Balkānu slāvu līderu cerībām uz Krieviju kā potenciālo sabiedroto un aizstāvi.

Continue Reading

Kā tapa amerikāņu nācija.

N.N. Bolhovitinovs

plymouth049 sBritu masveida ierašanās Ziemeļamerikā sākās līdz ar 1606. gadā karaļa Jēkaba I piešķirtajām tiesībām (hartu) divām privātām kompānijām – Londonas un Plimutas – izdalīt zemi komonizēšanai Ziemeļamerikas piekrastē. Jau 1607. gadā Dienvidos, Virdžīnijā tika nodibināta pirmā apmetne: Džeimstaunas kolonija. Neraugoties uz lielajām grūtībām (bads, slimības, konflikti ar indiāņiem), britiem izdevās ne tikai izdzīvot, bet arī visnotaļ veiksmīgi nostiprināties. Ne zeltu, ne dārgakmeņus kolonisti neatrada, toties sāka visai veiksmīgi audzēt tabaku, kuras pārdošana sāka dot zināmu peļņu. Jau 1619. gadā holandiešu kompānijas kuģis atveda uz šo koloniju pirmo partiju ar melnajiem vergiem, bet 1624. gadā Virdžīnija tika pasludināta par kroņa koloniju un tur ieradās gubernators.
Kopā līdz XVII gs. revolūcijai Anglijā no metropoles Jaunajā Pasaulē ieradās vairāk nekā 16 000 cilvēku.
1632. gadā karalis Čarlzs I piešķīra teritorijas uz ziemeļiem no Potomakas upes līdz ar visām feodālā senjora tiesībām Sesilam Kalvertam, otrajam lordam Baltimoram, kuram nu Merilendas kolonijas iedzīvotājiem nācās maksāt fiksētu renti (kvitrenti).

Continue Reading

Atvainojiet, notiek darbi. Kā teica pagājušajā gadsimtā - SITE UNDER CONSTRUCTION.

Raksti vēl nav visi izlikti, izliktie vairums nav normāli ilustrēti un formatēti.