Kā tapa amerikāņu nācija.

N.N. Bolhovitinovs

plymouth049 sBritu masveida ierašanās Ziemeļamerikā sākās līdz ar 1606. gadā karaļa Jēkaba I piešķirtajām tiesībām (hartu) divām privātām kompānijām – Londonas un Plimutas – izdalīt zemi komonizēšanai Ziemeļamerikas piekrastē. Jau 1607. gadā Dienvidos, Virdžīnijā tika nodibināta pirmā apmetne: Džeimstaunas kolonija. Neraugoties uz lielajām grūtībām (bads, slimības, konflikti ar indiāņiem), britiem izdevās ne tikai izdzīvot, bet arī visnotaļ veiksmīgi nostiprināties. Ne zeltu, ne dārgakmeņus kolonisti neatrada, toties sāka visai veiksmīgi audzēt tabaku, kuras pārdošana sāka dot zināmu peļņu. Jau 1619. gadā holandiešu kompānijas kuģis atveda uz šo koloniju pirmo partiju ar melnajiem vergiem, bet 1624. gadā Virdžīnija tika pasludināta par kroņa koloniju un tur ieradās gubernators.
Kopā līdz XVII gs. revolūcijai Anglijā no metropoles Jaunajā Pasaulē ieradās vairāk nekā 16 000 cilvēku.
1632. gadā karalis Čarlzs I piešķīra teritorijas uz ziemeļiem no Potomakas upes līdz ar visām feodālā senjora tiesībām Sesilam Kalvertam, otrajam lordam Baltimoram, kuram nu Merilendas kolonijas iedzīvotājiem nācās maksāt fiksētu renti (kvitrenti).

Continue Reading

Afroamerikāņu pilsoņtiesību kustība ASV XX gs. otrajā pusē

Nudiens Ansis

Laikā, kad pasaules iedzīvotāji tiek dalīti brīvajos un apspiestajos, laikā, kad visa pasaule ir kā futbola laukums, kurā tiekas „Brīvās Pasaules komanda” ar „Sociālistiskā Bloka komandu”, ASV sludina brīvības un demokrātijas lozungus. ASV kļūst par sapņu zemi daudziem ļaudīm, kuru brīvību ierobežo pašmāju režīms. ASV ar Maršala plāna un savas kultūras ekspansijas palīdzību ienāk teju vai katra eiropieša ģimenē. ASV – lielo iespēju zeme. Šādi, vēl ilgi varētu turpināt uzskaitīt tos priekšstatus, kādi par ASV rodas Aukstā kara laikā. Taču uzskaitot šos jaukos priekšstatus par Ameriku, kā brīvības zemi, bieži tiek aizmirsts ļoti būtiski pārdzīvojumi, ko pārdzīvo „brīvības citadeles” ļaudis, t.i. amerikāņu sabiedrība. Tie ir afroamerikāņu pilsoņtiesību kustība. Šī kustība krasi izmaina amerikāņu sabiedrību, it sevišķi ASV dienvidu štatos. Šī kustība ir kā grūdiens, kā signāls amerikāņu sabiedrībai, ka ir laiks atteikties no gadsimtiem senajiem aizspriedumiem, kas, tomēr, lielai daļai amerikāņu ir bijis pārāk grūti, redzot rasisma uzplūdus un naida izpausmes ASV dienvidu štatos, pilsoņtiesību kustības laikā.
Afroamerikāņu pilsoņtiesību kustība ir ļoti nozīmīgs notikums ASV XX gadsimta vēsturē, pirmkārt, tādēļ, ka, šie notikumi risinās aukstā kara laikā, kad ASV sev ir piedēvējusi brīvības sarga titulu, otrkārt, afroamerikāņu pilsoņtiesību kustība ir tas lielums, kas pārmaina tā laika amerikāņu sabiedrību, liekot mūsdienu sabiedrības pamatus. Tieši šīs kustības laikā tiek lauzti seni un nepamatoti aizspriedumi un stereotipi. Bez tam, šī pilsoņtiesību kustība uz līdzīgām aktivitātēm iedvesmo arī iedzimtos amerikāņus, meksikāņus, katoļus, sieviešu tiesību aizstāves u.c. ļaužu grupas, kuras pirms tam sabiedrībā tiek diskriminētas, vai tiek pakļautas kādiem aizspriedumiem. Tādējādi līdz ar pirmo segregēto autobusu boikotu 50. gadu vidū amerikāņu sabiedrība dodas pretī attīstībai, arvien vairāk uzzinot par līdz šim nezināmo.

Continue Reading

Atvainojiet, notiek darbi. Kā teica pagājušajā gadsimtā - SITE UNDER CONSTRUCTION.

Raksti vēl nav visi izlikti, izliktie vairums nav normāli ilustrēti un formatēti.