Čingiz-hans

Buks Artis

Čingiz-hans
jeb mongoļu impērijas izveidošanās XIII gadsimtā.

Kad pienāca laiks viņam piedzimt, viņš nāca
pasaulē sažņaudzis labajā rokā asiņu recekli.


Slēptā vēsture

Jau daudzus gadsimtus Čingiz-hana personība ir piesaistījusi un piesaista vēsturnieku un interesentu uzmanību ¬ kā nekā viņa paveikto nav izdevies atkārtot nevienam. Kur Mongolijas mežastepēs radās tāds spēks, kas spēja iekarot gandrīz visu Eirāzijas kontinentu, izņemot tā ziemeļu un dienvidu nomales un Eiropas pussalu? Kā mongoļu ciltiņas vadoņa dēls, bez karavīriem, mantas un ietekmes, spēja to visu paveikt? Kas viņu mudināja to darīt un kā to vērtēt? Uz šiem jautājumiem daudzi ir mēģinājuši atbildēt, tiem veltīti ir gan nopietni zinātniski darbi, gan populārzinātniskas brošūras un daiļliteratūra daudzās valodās (Eiropā pirmā grāmata par Čingiz-hanu tika izdota 1710. gadā), taču viennozīmīgi to nav spējis neviens.

Continue Reading

Tibetas vēsture

Artis Buks

Tibetas politiskā vēsture
(īss, enciklopēdisks pārskats)

Tibetas kalnieni no pārējās pasaules atdala Kuņluna kalnu grēda un tuksnesis ziemeļos un Himalaju grēda dienvidos, bet pa vidu pāršķeļ Transhimalaju grēda, kas nodala ziemeļu plato tuksnešainās stepes no Canpo (Brahmaputras) upes ielejām. Dienvidos no Kuņluna grēdas esošais tuksnesis praktiski nav apdzīvots arī mūsdienās, bet vēl tālāk uz dienvidiem, kalnu grēdas piekājē, ir lopkopībai derīgas stepes un Alpu pļavas, savukārt kalnu ielejās labvēlīga vide zemkopības attīstībai. Pirmie cilvēki ienāca Tibetā no rietumiem un austrumiem.

Valsts rašanās
Rietumtibetā, Indas augštecē, kopš aizvēstures dzīvojušas zemkopju ciltis - moni un dardi, - radniecīgi indoāriešu izcelsmes Ziemeļrietumindijas un Pamira ciltīm. V-VI gs. Dardistāna ietilpa eftalitu lielvalsts sastāvā, taču pēc tās sabrukuma sašķēlās milzumā sīku kņazistu. Austrumtibetā, mūsdienu Ķīnas Šaņsi un Gaņsu provinču teritorijā, dzīvoja divas dažādas tautas: nomadi lopkopji kjani un zemkopji žuni. Tibetiešu priekšteči boti no kjaniem atšķēlās vēl pirms m.ē., apmetoties Canpo upes ielejā un tās apkaimē. Kjanu tiešie pēcteči ngoloki saglabāja savu dzīvesveidu un nepieejamajos kalnos līdz pat jaunākajiem laikiem, un vēl XIX-XX gs. mijā veica laupīšanas reidus kaimiņu cilšu zemēs, neatzīstot ne Lhasas, ne Pekinas varu.
Rakstos fiksētā Tibetas vēsture sākas 439. gadā, kad bēgot no Vei valsts (Ziemeļķīnā), Tibetā ieradās viens no sakautajiem sjaņbu kņaziem Faņ-ni’js ar karadraudzes paliekām. Balstoties uz saviem labi apmācītajiem un disciplinētajiem karavīriem, viņš ātri izcīnīja sev teritoriju un kļuva par spēcīgāko Tibetas cilšu kņazu vidū. Vājākās ciltis pašas apvienojās ap sjaņbu bandas vadoni, stiprākās viņš un viņa pēcteči pamazām pakļāva vienu pēc otras (ja V gs. vidū Tibetā bija 20 kņazistes, tad jau pēc piecdesmit gadiem vairs tikai 17). Uz šo laiku iedzīvotāju skaitu Tibetā lēš aptuveni 3 000 000 cilvēku. Tā sākās Tibetas valsts veidošanās, kuru pabeidza ap 607. g. lielkņazs Namri (570.-620.), pievēršoties ārējiem iekarojumiem: sabiedrojies kopā ar ķīniešu Tan impēriju, izpostīja Centrālo un Austrumindiju (uzbrukuma iemesls bija indiešu nogalinātais Tan impērijas sūtnis), iebrukumā ziemeļaustrumos sakāva tjurkutus.

Continue Reading

Atvainojiet, notiek darbi. Kā teica pagājušajā gadsimtā - SITE UNDER CONSTRUCTION.

Raksti vēl nav visi izlikti, izliktie vairums nav normāli ilustrēti un formatēti.