Britu historiogrāfija

Santa Jansone

Pirmās Britu impērijas historiogrāfijas apskats P.J. Maršala darbā „The Oxford History of the British Empire. Historiography”

Jau visai agri britu historiogrāfijā iezīmējās plašs pētāmo problēmu loks. Viens no nozīmīgiem Apvienotās karalistes vēstures zinātnes jautājumiem bija Britu impērijas vēsture. Šis historiogrāfijas apskats ir balstīts uz fundamentālu darbu „The Oxford History of the British Empire. Historiography,” kur nodaļas par Pirmās britu impērijas historiogrāfiju autors ir P.J. Marshall
1929. gadā publicētajā „Kembridžas Britu impērijas vēsture”, viens no sējumiem tika nosaukts „Vecā impērija no tās iesākumiem līdz 1783. gadam”. Līdz 1929. gadam jau sen bija nostabilizējusies tradīcija nodalīt Britu impērijas vēsturi divās daļās- atdalot „veco” un „jauno” impēriju. Šo tradīciju XIX gs. pirmajā pusē ieviesa tādi Britu impērijas pētnieki un komentētāji kā George Cornewall Lewis vai Herman Merivale. Viņi salīdzināja to, ko parasti dēvēja par „veco sistēmu” un Britāniju, kā arī no tās atkarīgās teritorijas savā laikā. Vēsturnieks J.R. Seeley savā 1883. gada darbā „Expansion of England” jau pauž pārliecību, ka bija divas impērijas, un no tām pirmā balstījās uz senāko koloniālo sistēmu. 20. gadsimta sākumā tika aktivizēta „vecās koloniālās sistēmas” izpēte, ko īsti uzsāka George Louis Beer (darbos „The origins of British Colonial system 1578-1660” (1908. gads) un „The old Colonial system 1660-1688 Part I The establishment of the system 1660-1688”(1912)). Kopš tā laika netiek apstrīdēts šis dalījums .
1985. gadā tiek publicēts nozīmīgs dokumentu krājums „The Classical period of the First British Empire 1689-1783”.
Visā posmā, kamēr pastāv šis jēdziens - „Britu pirmā impērija”, - vēsturnieku vidū valda vienprātība par jēdziena izpratni, lai gan dažreiz novērojama nesaprašanās atsevišķos mazākos jautājumos. Nav bijušas šaubas par pirmās impērijas ģeogrāfiskajām robežām- tā bija Atlantijas impērija, balstoties uz Ziemeļameriku un Vestindiju. Izplešanās Āzijā, Āfrikā un Austrālāzijā bija jau pāreja uz otro impēriju.


Tāpat ir vienotība uzskatā, ka pirmā impērija balstījās uz tirdzniecības noteikumiem- līdz ar to tā uzskatāmi par sinonīmiem jēdzieni „tirdzniecības impērija” un „Britu pirmā impērija” .
Liela loma Britu pirmās impērijas historiogrāfijā ir t.s. „Imperiālajai skolai”, kas izveidojās ASV XX gs. sākumā. Šīs skola pētījumos liela loma ierādīta ASV kā impērijas daļai. Agrākie vēsturnieki, kuri pētīja Britu impēriju kā A. P. Newton vai Vincent T. Harlow nodarbojās ar Vestindijas ieceļotāju izcelsmes pētniecību, kamēr A.P. Thornton publicēja pētījumu par Vestindijas kolonijām atjaunotajā monarhijā 1660. gadā. („West Indian Policy under Restoration 1660” (1956)). Tomēr mēģinājumi saistīt Vestindiju ar pirmo impēriju nebija novērojami bieži.
Pēdējā laikā tas gan tiek labots. Tiek pētīta verdzība Britu Atlantijā, salīdzinot Vestindijas un Ziemeļamerikas kolonijas. Salīdzinošās studijas, ko veica R. S. Dunn, apskata stāvokli Vestindijā un salīdzina ar Virdžīnijas koloniju („A Tale of Two plantations: Slave life in Mesopotamia in Jamaica and Mount Airy in Virginia” (1977)). Tāpat tiek pētīta saistība starp britu kolonijām salās un kontinentā dažādos aspektos (kā, piemēram, kalpu migrācijas), tāpat salu un kontinentālās elites atšķirības. Tā, piemēram, Karību salās balto ideāli nebija tālu no kontinenta, taču viņi identificēja sevi ar salām .
Savukārt Īrija parādās visai reti agrīnajā pirmās impērijas historiogrāfijā, turklāt pārsvarā īru vēsturnieku pētījumos. D. B. Quinn parāda kā XVII gs. lielu lomu Amerikas kolonizācijā spēlēja īri („The Elizabethian and the Irish” 1966). Tāpat īri parādās kā ekonomiski attīstīti Britu Atlantijas iedzīvotāji (N. Canny „Kingdom & Colony : Ireland and the Atlantic world 1560-1180” (1988)).
Vēsturnieki darbos uzsver verdzības nozīmīgumu Britu Amerikas attīstībā. K.G. Davies savā pētījumā „Royal African Company”(1957) uzsver, ka tas ir vērā ņemamas pētījums par XVII gs. otro pusi. Taču reti pirmās impērijas pētnieki apskata Āziju.
Kembridžas Britu impērijas vēstures autori Indiju neuzskata par impērijas vēstures daļu. Taču šobrīdējā situācijā pētnieks K.N. Chaudhuri pētījumā „The trading world of Asia and the English East India Company 1660-1760” uzskata Britu Īstindijas kompāniju par domīnijas aizsākumu.
1841. gadā jau H. Merivale piekrita A. Smita 1776. gada paziņojumam, ka Britu pirmā impērija bija ekonomiska institūcija. Arī 20. gadsimta sākumā Beer raksta, ka angļu impērija balstījās uz „tirdzniecības un jūrniecības likumiem”.
XVII-XVIII gadsimto Britu pirmā impērija pārsvarā tiek apskatīta kā balstīta uz tirdznieciskiem pamatiem, līdz ar to skatot tās politisko un konstitucionālo vēsturi kā otršķirīgu. Ir izteikti pieņēmumi, ka metropole pati nejaucās savās aizjūras teritoriju lietās, kamēr tās ievēroja jūrniecības noteikumus. Lai arī metropole interesējās par to, kas notiek kolonijās, tai tomēr bija visai ierobežota iespēja tieši iedarboties uz kolonijām un tās zināmā mērā bija pamestas savā vaļā. ASV Imperiālās skolas un tās sekotāji pēc II pasaules kara atbalstīja šo viedokli un deva jaunu impulsu pētījumiem. Tika veikti pētījumi britu jūrniecības aktu izpildes nodrošinājumā un ieviešanā un līdz ar to arī koloniju uzraudzībā. Pētījumos tika uzsvērts arī metropoles varas vājums kolonijās.
Seeley bija viens no tiem vēsturniekiem, kurš uzsvēra pirmās impērijas nestabilitāti tai ziņā, ka tā pieprasīja absolūtu varu pār kolonijām, taču reizē ļāva tām attīstīties zināmā pašplūsmā .
Viens no pētniekiem Saunders Webb apšauba komercijas prioritāti koloniju pārvaldē visā laika periodā pēc XVII gadsimta. Agrāki pētnieki kā Lawrence Henry Gipson vai Charles M. Andrews uzskata, ka tirdzniecības impērija uzsāka savu rakstura maiņu pēc XVIII gadsimta kariem ar Franciju. Gipson uzskata, ka izmaiņas notiek no 1748. gada, kad veidojas tas, ko viņš dēvē par „moderno imperiālismu”, ar to domājot attālu zemju un ļaužu efektīvu pārvaldi valstī, kas izplešas („Maritime strength and Atlantic Commerce. The uses of Grand Marine Empire.”(1994)). Daniel A. Baugh ievieš jaunu skaidrojumu, uzskatot, ka tirdzniecības impēriju otrajā plānā atspieda vēlme dominēt jūrās un militāri no 1750. gada.
Anglo-amerikāņu vēsturnieki Ian R. Christie un Benjamin W. Labaree uzskatīja, ka Britu pirmā impērija 1760. gadā bija tā, kas uzturēja un baroja metropoli.
Alison Gilbert Olson savā darbā rāda kā izveidojās dažādas savienības, tajā skaitā politiskās. Tā nebija impērija, kas komandēja un kolonijas, kas pakļāvās, bet gan ietekme un manipulācija abos virzienos. Ilgu laiku iespējamos konfliktus maskēja efektīga sadarbība abās pusēs.
XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā britu ekspansija tika uzskatīta par procesu, kas lēni, bet neatvairāmi tuvināja Lielbritāniju pasaules kundzībai. Līdzīgi kā kurss par Britu impēriju, tā arī līdz pat 80ajiem gadiem „Kembridžas Britu impērijas vēsture” iesākās ar Dž. Kabota ceļojumiem 15. gadsimtā. Jau iepriekš minētais G.L. Beer norāda, ka Britu impērija aizsākusies ar Henrija VIII garantijām Kabotam un izpletusies Elizabetes laikā. Pēc II pasaules kara un David B. Quinn pētījumiem ir kriteni paplašinājušās zināšanas par XVI gadsimta jūrniecības aktivitātēm, kas liek apšaubīt G.L. Beer un Andrews secinājumus. K.R. Andrews uzskata, ka ceļš uz kundzību bija ar pārrāvumiem un kļūdām, taču uzsāka veidoties laikā no 1550-1630. Viņš nesaskata valsts politisko atbalstu vietās, kur tas nesola ienākumus.
Par to vai par pirmās impērijas galu uzskatāms 1783. gads ar Amerikas zaudējumu, joprojām nav skaidrības. Politiskā klimata pārmaiņas, kas noveda pie impērijas dabas izmaiņām, norisinājās ilglaicīgi no XVIII gadsimta vidum līdz XIX gadsimta sākumam. Vincent Harlow noteica izmaiņas britu politiķu un tirgoņu daļā, kas veicināja pārorientēšanos uz Austrumiem XVIII gadsimta beigās. („The Founding of the Second British Empire 1763-1793” (1952-64). Taču tas nenozīmē atteikšanos no Rietumu tirgus un liela daļa eksporta tāpat gāja uz jaunajām ASV .
Tirdzniecības noteikumi, kas bija viens no svarīgākajiem noteikumiem pirmajā impērijā netika mainīti līdz 1820. gadam. Izmaiņas notika ar Amerikas koloniju zaudēšanu. 1765. gadā pēc Bengālijas iegūšanas radās jaunas problēmas, kurām bija nepieciešams cits risinājums. Tāpat izmaiņas prasīja Franču Kvebekas iekarošana 1760. gadā.
XVIII gadsimta beigās anglo-sakšu kopienas vairs nebija valdošās Britu impērijā. Britu ierēdņi pārvaldīja milzīgas ne-britu tautas masas. C.A. Bayly uzsver, ka tā bija zināma militāra valdība, kas atbalstīja viceregālu autokrātiju un uzsverot hierarhiju un konservatīvismu mājās. (The British Empire and the world 1780-1830” (1989)). Vigu liberitārās/brīvības idejas, kas valdīja pirmajā impērijā aizstāja konservatīvs nacionālisms otrajā impērijā.
Tomēr joprojām vēsturniekiem ir plaša izvēle, nosakot datumus, kas hronoloģiski norāda pirmās impērijas kļūšanu par otro impēriju. Atšķirīga interpretācija novērojama attiecībā uz impērijas hronoloģiskajām robežām. Karalienes Viktorijas laikā šaubu nebija- britu impērijas aizsākumi meklējami jau pirmajos Tjudoru jūrnieku braucienos XVI gadsimtā. Citi nesaskata impērijas veidošanos līdz pat XVII gadsimta vidum. Ja arī ASV koloniju zaudēšana iezīmē laicīgu krīzi impērijā, nav viegli noteikt kurā brīdī var runāt par otro impēriju- dažiem tā ir no 1815. gada, citi saskata pārklāšanos jau 1763. gadā.
Agrāko datumu piedāvā Harlow un to atbalsta Frederick Madden – viņi uzskata, ka otrā impērija attīstījās jau no 1763. gada.1930. gadā Reginald Coupland izvirzīja 1783.. gadu kā otrās impērijas aizsākumu. Kembridžas britu impērijas vēsture, lai gan pirmajā sējumā uzskata, ka pirmā impērija beidzās (un arī sējums pats) ar 1783. gadu, tā tomēr pauž, ka jaunā impērija neizveidojās līdz 1815. gadam.
Pirmās impērijas vēsturnieki no Beer līdz Harlow vairāk satraucās un pētīja politikas veidošanos Britānijā - t.i. aizsardzību, tirdzniecību un valdību. Maz tika pateikts par cilvēku migrāciju un jaunu sabiedrību veidošanos, britu kultūras iespiešanos Filadelfijā, Kalkutā un citur.

Avots:
Marshall P.J. The First British Empire. // The Oxford History of the British Empire. – Volume: V: Historiography. /ed. by Robin W. Winks. – Oxford: Oxford University Press, 2001

Tags: XVII gs., Anglija, Jansone_Santa, XIIX gs.

Atvainojiet, notiek darbi. Kā teica pagājušajā gadsimtā - SITE UNDER CONSTRUCTION.

Raksti vēl nav visi izlikti, izliktie vairums nav normāli ilustrēti un formatēti.