Nacisms un okultisms

Ieva Našeniece

Okultisms-
mācība, ka cilvēkā un izplatījumā ir cilvēkam neizprotami pārdabiski spēki un parādības, kurus spēj izzināt un pakļaut tikai izredzētas personas.
Okultisma vēstures pētnieki uzskata, ka okultisms ir kaut kas absolūti reāls, materiāls un īstenībā pastāvošs.
Hitlers svēti ticēja tam, ka ir izredzētais, ka viņu gaida īpašs liktenis. Jau 20 gadu vecumā viņš sapņoja iegūt varu pār pasauli. Hitlers ticēja, ka varu var iegūt arī ar maģijas palīdzību. Vēl 1945. gadā aprīlī Hitlers bezcerīgi gaidīja tumšo spēku palīdzību. Pastāv viedoklis, ka nacisti Trešā Reiha ietvaros, burtiski, „stājušies kontaktos ar ļaunumu”, t.i. pārcilvēkiem, kuri savu ietekmi uz pasauli ir īstenojuši caur Hitleru un citiem augstākajiem Reiha vadītājiem.
Jau kopš fīrera nāves 1945. gadā vēsturnieki, psihologi un teologi ir mēģinājuši saprast un izskaidrot šo biedējošo novirzi, ko sauc par nacismu. Tiek spriests pat par Hitlera cilvēcisko vai gluži pretēji – necilvēcisko – dabu. Piemēram, teologs Emīls Fakenhaims ierosina Hitleru saukt par „radikālo ļaunumu” un saistīt viņu ar „dēmonisma ielaušanos vēsturē”. Trešā Reiha vadoņa ļaunums tiek uzskatīts par kaut ko, kas ir ārpus parasta cilvēka uzvedības. Teologi uzskata, ka tikai Dievs ir spējīgs izprast Hitleru. Pats Hitlers, kā zināms, bija un palika katolis. Bet Hitlers redzēja sevi kā mesiju, kas aizstātu Dievu un Kristu.
Kamēr vēsturnieki galvenokārt pēta dažādus ekonomiskus, sociālus un vēsturiskus faktorus, kas ietekmēja nacistu ideoloģiju, daudz mazāka uzmanība ir pievērsta nacistus valdzinošajai ezoterikai. Okultisma ietekmi uz Hitleru un viņa līdzgaitniekiem nevar noliegt. Daudzi vēstures pētnieki nacistu fenomenā saskata dēmonisku ietekmi.


Beikers, piemēram, min mitoloģisko „zudušo seifu”, kurā, kā runā, glabājas īpaši svarīgi dokumenti, kas izskaidrotu trūkstošos pavedienus nacisma vēsturē un atklātu atslēgu uz Hitlera psihi. Ir zināms arī pieņēmums, ka ir bijuši nepublicēti materiāli par Hitleru, kas nu ir zuduši. Pastāv variants, ka tie varētu būt paslēpti kādā kastē vienā no Šveices bankām. Vācu rakstnieks Ernsts Veiss savukārt atsaucas uz balsi, ko Hitlers dzirdējis savā galvā, kad ārstējies slimnīcā no kara ievainojumiem, Hitlers it kā dzirdējis balsi, kas liek viņam līdz ar redzes atgūšanu atriebt Vāciju.
Saknes nacistu okultajai ticībai cita starpā meklējamas tādās kulstībās kā panģermānisms un tautas jeb volkish nacionālisms, kā arī teosofiskajos konceptos un ariosofijā. Ariozofija jeb ariānisms bija okulta kustība Austrijā un Vācijā 19.un 20.gs. mijā, kas iedvesmojās no vācu pagānisma un tradicionālā oklutisma, un bija saistīts ar vācu romantismu. Galvenie postulāti bija doktrīna par āriešu pārākumu un ideja par āriešu zudušo dzimteni tālu Ziemeļos.
Okultais elements, kam ticēja nacisti, bija ideja par tukšo zemeslodi. 17. gs. beigās britu astronoms sers Edmunds Helejs pirmais ierosināja, ka zemes vidū ir tukšums. Un, tā kā tajā ir tukšums, radās leģenda par vrilu. 1871. gadā britu autors Edvards Balvers-Laitons darbā „Nākamā rase” aprakstījis pārāku rasi – Vrilus – kas dzīvo zem zemes un plāno iekarot pasauli ar vrilu – psihokinētisko enerģiju. Franču autors Luiss Džakoliots attīstīja šo mītu tālāk, nosaucot Vrilas iedzīvotājus par dieva dēliem un saistot tos ar indoeiropeisko tradīciju. Viņš vienādoja vrilu ar Hiperborejas-Tūlas zemi.Citi, ieskaitot par dažas neonacistu grupas, ir nopietni ierosinājušas, ka daži lidojošie šķīvīši ir tikuši nacistu radīti, un tos vada vrila enerģija.
Pirmie nopietnie pierādījumi par nacistu saistību ar Tūlu atrodami vācieša Vernera Mozera stāstītajā. Tūles biedrība dibināta Minhenē 1918. gada 7. martā, to radījis Antons Drekslers, kurš vēlāk ar Koteru izveidojis DAP. Biedrībai bija antisemītisks raksturs, un tās atklātās ceremonijas notika Minhenes viesnīcā „Four Seasons”. Par biedrības līderi izvirzījās barons Rūdolfs fon Zebotendorfs – viņš ienīda materiālismu un demokrātiju, bet aizrāvās ar aļķīmiju un rozkrustiešu brālības vēsturi. Zebotendorfs iepriekš pāris gadus bija dzīvojis Stambulā, kur 1910. gadā bija dibinājis slepenu savienību, kas kombinēja sūfismu ar brīvmūrniecību. Tai bija slepkavnieciska pārliecība.
1920. gadā DAP pārsauca par NSDAP un 1921. gada jūlija beigās par tās vadītāju kļuva Ādolfs Hitlers. Tātad vācu nacistu partija izauga no Tūles biedrības. Tūles ideoloģiju veidoja Helēna Blavatska un Gvido fon Lists. Tās emblēma bija garš duncis un svastika. Svastika pati par sevi apzīmēja arktisku, polāru simbolu, kas, kā domāja Tūles biedri, senos āriešus izveda no viņu pirmdzimtenes.
1919. gadā Tūles biedrības loceklis Dītrihs Ekarts iepazīstināja Hitleru ar biedrību un sāka iedvest viņā domu izmantot vrila enerģiju, lai radītu jaunu, āriešu supercilvēku rasi. Hitlers par mistiku interesējās jau kopš jaunības, kad viņš studēja okultismu un teosofiju Vīnē. Vēlāk Hitlers „Mein Kampf” veltīja Ekartam.
Tātad Hitlers iestājās Tūles biedrībā. Tai bija raksturīgs arī krass nacionālisms, okultisms, misticisms un rasisms. Tūlesbiedrība turpināja Vācu ordeņa ceļu. Tā turpināja Hitlera izglītošanu mistiskā garā. Esot izmantotas arī narkotikas. Krievijā uzņemtajā filmā „Gadsimtu noslēpumi” tiek apgalvots, ka Hitlera personīgais ārsts esot apstiprinājis, ka Hitlers visu mūžu atradies psihotropo vielu ietekmē, kas izraisījis tādu kā psihisko transu. Rozenbergs arī bija Tūles biedrībā. Viņš bija tas, kurš ieteica kristiešu krustu baznīcās nomainīt ar nacistu svastiku un pielūgt to. Tūles biedrības locekļus kategorijas bija – pilnvērtīgie locekļi (kā piemēram Hess) un viesi (kā Rozenbergs un Hitlers). Hess 6 gadus interesējās par astroloģiju, meklēdams atbildi, kā viņam un viņa sievai iegūt pēcnācējus. Tas izdevās.
Svarīga ietekme uz Hitleru bija arī Karlam Haushoferam, vācu militārajam konsultantam. Viņam īpaši interesēja Indijas un Tibetas kultūra. Pirmajā pasaules karā Haushofers bija ģenerālis, bet 1918. gadā viņš dibināja Vrilas Biedrību Berlīnē. Tā bija ļoti līdzīga Tūles Biedrībai. Tā meklēja kontaktus ar pārdabiskām būtnēm zem zemes, lai iegūtu to spēku. Haushofers izstrādāja ģeopolitisko doktrīnu, kas paredzēja ar spēka palīdzību iekarot āriešiem paredzēto dzīves telpu.
Rūdolfs Hess bija viens no Haushofera tuvākajiem studentiem un iepazīstināja viņu ar Hitleru 1923. gadā, kamēr Hitlers bija ielodzījumā. Pēc tam Haushofers bieži apciemoja nākamo Fīreru un iemācīja viņam savu ģeopolitisko stratēģiju, saistītu at Tūlu un Vrila Biedrību. Tādēļ, kad Hitlers 1933. gadā kļuva par kancleru, viņš pārņēma šo stratēģiju kā savu politiku attiecībā pret āriešu rasi un tās iekarojumiem Austrumeiropā, Krievijā un Centrālāzijā. Panākumu atslēga būtu āriešu senču atrašana Centrālāzijā un viņu noslēpuma – vrila – atklāšana.
1935. gadā Hitlers pilnvaroja Frederiku Hīlšeru izveidot Ahnenerbe – Senču Mantojuma Izpētes Biroju. Līdzās citām funkcijām Hitlers uzdeva tam meklēt ģermāņu rūnas, noskaidrot svastikas izcelšanos un vietu, kur ir āriešu pirmsākumi. Tibeta šķita visdaudzsološākā. 1937. gadā Himlers Ahnenerbe padarīja par oficiālu organizāciju un pievienoja to SS, par direktoru ieceļot profesoru Valteru Vistu. Ahnenerbe sponsorēja vairākas ekspedīcijas.
30tajos gados notika 3 ekspedīcijas uz Tibetu. Baumo, ka no Tibetas tika atvesti tik svarīgi dokumenti, ka Hitlers tos glabājis seifā savā Berlīnes bunkurā. Vienā no tajiem Dalailama esot atzinis Hitleru par visu āriešu vadoni. Visticamā, ka Tibetā Hitlers meklēja informāciju, kas ļautu pārvaldīt cilvēkus, un mītiskajā kalnu zemē Šambalā dzīvojot tādas būtnes, kas to protot.
Šambalas leģendai ir vairākas versijas, īsumā – sākotnēji Atlantīdā dzīvojoši gara auguma, spēcīgi un ar maģiskām spējām apveltīti cilvēki – atlanti. Viņi pārcēlušies uz Eiropu, Himalaju apkaimi, un jau tad no atlantu dzīlēm radusies ārieši – jaunā rase. Kopā viņi izveidojuši Šambalu.
Vācietis Ernsts Šēfers, mednieks un biologs, piedalījās divās ekspedīcijās uz Tibetu (1931-32 un 1934-36 gadā). 1950. gadā izdotajā grāmatā Šēfers aprasktīja šo ekspedīciju. Viņš atklāja Orākula brīdinājumu: lai arī vācieši atveduši jaukas dāvanas un vārdus, Tibetai jābūt uzmanīgai: Vācijas līderis ir kā pūķis. Tomēr vācieši bija ļoti ieinteresēti dibināt stabilas attiecības ar Tibetu. Viens no Šēfera ekspedīcijas cilvēkiem bija antropologs Bruno Begers, kurš bija atbildīgs par rases izpēti. Tibetā viņš izmērīja skalpus 300 tibetiešu un izpētīja vēl citas fiziskās pazīmes. Viņš secināja, ka tibetieši ir pa vidu starp mongoloīdo un eiropeīdo rasi, bet to elementi ir vairāk eiropeīdiski un uzskatāmi par aristokrātiskiem. Begers slavēja tibetiešus un ierosināja, ka tie varētu spēlēt svarīgu lomu pēc Trešā Reiha galīgās uzvaras, esot sabiedrotā rase. Lai arī Begers vēlējās tālāk studēt Tibetu un tibetiešus, tālākas ekspedīcijas nenotika.
Vairākas nacisma un okultisma pēckara studijas apgalvo, ka Vācija Tūles Biedrības un Haushofera ietekmē uz Tibetu ik pa laikam sūtīja ekspedīcijas laika posmā no 1926. gada līdz 1943. gadam. To mērķis bija atrast un saglabāt kontaktus ar āriešu priekštečiem Šambalā, sameklēt apslēptās pilsētas Himalaju kalnos. Slepeno okulto spēku, īpaši vrila, glabātāji tur vāciešuprāt bija tā saucamie adepti. Viņus vajadzēja atrast un ar viņu palīdzību izveidot āriešu valdošo rasi. No 1929. gada Vācijā ieradās arī grupas no Tibetas, sauktas par Zaļo Vīru Biedrību, un sadarbojās ar nacistiem, palīdzot viņiem rīkoties ar okultajiem spēkiem. Īpaši šīs grupas piesaistīja Himleru.
1945. gada 25. aprīlī padomju kareivji Berlīnē atrada 600 mirušus tibetiešus, kuru mirušie ķermeņi bija novietoti aplī. Nedēļu vēlāk atrada vēl 1000 mirušus tibetiešus, ģērbtus nacistu uniformās. Mūki bija kalpojuši vērmahta rindās un nepadevās, aizstāvot Hitleru. Neizdzīvoja neviens.
Nacistu arheologi meklēja arī leģendāro Svēto Grālu, un precīzāk - meklēja to Francijas D. Grālā pēc mīta bija savāktas Kristus asinis. Hitlers zudušā Grāla bezgalīgajos meklējumus skatīja kā ceļu ar vairākiem pakāpieniem un simboliem.
Notika visadažādākā „okultā izmeklēšana”.

1925. gadā tika izveidotas Hitlera Schutzstaffel – SS. Himlera radītā varenā organizācija bija integrēta partijā un apgādāta ar īpašu ideoloģiju, kas balstījās uz viduslaiku misticismu un ziemeļģermāņu mitoloģiju, kā arī paša Himlera rasu teorijām. Taču pats varenais SS reihsfīrers pārlieku nelīdzinājās savās fantāzijās iztēlotajam drošsirdīgajam ģermāņu karotājam, kas aizstāv vācu augstāko rasi pret ebrejiem, boļševiekiem un citiem zemcilvēkiem; Heinrihs Himlers bija fiziski vājš un nebija piedalījies Pirmajā pasaules karā.
1934. gadā Himlers noīrēja Vēvelsburgas pili pie Paderbornas. Viņš nolēma, ka šeit atradīsies viņa nacionālsociālistiskā bruņinieku ordeņa reliģiskais centrs, un lika pili pārbūvēt. Pils kriptā ierīkoja kulta telpu, un Obergrupenfīreru zālē uz grīdas tika izveidota „melnā saule” – ornaments no trim savītiem kāškrustiem. Himlers vēlējās, lai formastērpi un ieroči būtu rotāti ar rūnām un viduslaiku simboliem. Izrotātajam SS gredzenam viņš piedēvēja maģiskas īpašības. Kritušo SS biedru gredzenus vajadzēja uzglabāt pilī novietotā šķirstā. Pamazām SS grima misticismā. Neviens, pat partijas biedri nedrīkstēja zināt, ar ko slepenība nodarbojas SS. Piemēram, viņi veica uguns pielūgšans rituālu – tumsā ar lāpām kareivji veidoja svastikas zīmi. Mistikas kults ietvēra fiziskā spēka, agresijas, bioloģisko instinktu pielūgšanu un kultivēšanu. Galvenais SS atribūts bija miroņgalvas gredzens. Ap SS mistisko Vēvelsburgas pili 1960. gadā plānoja būvēt pilsētu ar astroloģijas un astronomijas institūtu. Himleru fascinēja pagānisms un skandināvu mitoloģija. Daži vēsturnieki pat apgalvo, ka viņš uzskatījis sevi par Heinriha I reinkarnāciju.
Ādolfs Hitlers... Savās runās, ka bija perfekti iestudētas, Hitlers izmantoja dažādus pārliecināšanas līdzekļus, lai ietekmētu pūli. Piemēram, viņš salika rokas krustā uz krūtīm. Tiek apgalvots, ka šo žestu savos rituālos lieto vareni un spēcīgi magi. Interesanti, ka Ādolfam Hitleram bija pašam savs pareģis un gaišreģis – Eriks Jans Hannusens. Viņš bija telepāts, kam piemita spējas domu lasīšanā. Viņš bija ebrejs. Hitlers viņu pie sevis savāca 1933. gadā. Iedarboties uz masām Hitleram iemācīja tieši Hannusens. Drīz vien noteiktas aprindas sāka viņu izmantot, lai astrālu atklāsmju veidā dotu fīreram to vai citu padomu. Itin drīz viņu vispār novāca no ceļa – aizveda uz mežu un nošāva.
Viens no SS astrologiem bija Vilhelms Vulfs. Viņš pētījis Hitlera horoskopu 20 gadus un ir pareģojis, ka Hitlers, iespējams, kritīs no slepkavas rokas, visādā ziņā neptūniskos jeb mīklainos apstākļos, kuros sava loma būs kādai sievietei. Pasaule visticamāk neuzzināšot precīzas detaļas par viņa nāvi.
Savukārt, personīgais Hitlera astrologs bija Karls Krafts. Zināms pat strīds starp Kraftu un Čērčila astrologu Luī de Volenu par kara gaitu nākotnē. Krafta paredzējumi izrādījās neprecīzi un angļiem izdevās būt pārākiem pār vāciešiem. Interesanti, ka arī Alans Beikers runā par Otro pasaules karu kā kosmisku cīņu starp labo un ļauno, kā cīņu starp gaišajiem un tumšajiem spēkiem, ar tumšajiem asociējot Vāciju, nacistus, bet ar labajiem – Lielbritāniju un īpaši tās gaisa spēkus.
Jozefs Gēbelss rakstījis:”Citreiz es stundām sēžu apātijā, neko nedarot un ne par ko nedomājot. Bet te pēkšņi mani apsēž tūkstošiem dēmonu, un es sāku veidot vienu plānu aiz otra.” Par Vāciju viņš teicis:”Vācija ir vācu dvēsele, mūsu dvēsele. Un vācu dvēsele ir kaut kas īpašs.” Turpretī Rozenbergs par ebrejiem ir teicis:”Ebrejiem, izmētātiem pa visu pasauli, dvēseles nav.”
1945. gada 30 aprīlī Hitlers nošaujas. Viņš izvēlējās tieši 30 aprīli, kad, īpaši Vācijā, tiek svinēta Valpurģu nakts. Tā ir svētku diena visiem sātanistiem.
Secinot. Bieži nacisma okulto pusi skata līdzās tādiem spēkiem un mistiskām organizācijām kā rozkrustieši, teitoņi, templieši, ilumināti un masoni. 3. reiha laikā Vācijā valdīja tik smaga ekonomiskā, politiskā un sociālā situācijā, ka to mēdz skaidrot ar mistikas un ļauno spēku pārņemtiem vadītājiem (varbūt – paralēles ar šībrīža Latviju...). Mitoloģija šajā gadījumā cieši savijas ar okultismu un ir grūti atdalāma. Vācu nacisms nomira un reizē arī pazuda cilvēki, kuri ticēja īpašā spēka esamībai, kas meklējama Himalajos.
Ideja, ka Hitlerā iemiesojies pats ļaunums galvenokārt nāk no tiem, kuri bija cietuši vai miruši no fīrera tirānijas. Britu rakstnieks Godvins uzsver, ka okultisms ir šī krēslas zona starp faktu un fikciju – visauglīgākā teritorija mītiskiem tēliem, lai tie ieperinātos kolektīvajā iztēlē. Ideja par nacisma saistību ar okultajiem spēkiem ir kļuvusi par svarīgu, bieži arī nevēlamu aspektu 2PK un XX gs.vēsturē.
 Melnā Saule – SS elites grupa. Tās biedri veica mistisku rituālus nacistu dzīvokļos un pilī.
 Himlers – organizācijā „Zaļais Drakons”.
 Hitleraprāt, viņa rīcība āriešu rasei dod pēdējo iespēju. Izdošanās gadījumā uz Zemes sāksies Zelta Ēra.

Tags: Vācija, XX gs., Našeniece_Ieva, nacisms

Atvainojiet, notiek darbi. Kā teica pagājušajā gadsimtā - SITE UNDER CONSTRUCTION.

Raksti vēl nav visi izlikti, izliktie vairums nav normāli ilustrēti un formatēti.