|
Agresija |
|
|
Stīvens R. Ratners*
 Starptautiskās tiesības definē agresiju kā spēka izmantošanu vienai
valstij pret otru, ko neattaisno pašaizsardzības nepieciešamība vai
citi apstākļi, ko juridiski atzīst par izņēmumiem. Agresijas nelikumība
ir viens no starptautisko tiesību stūrakmeņiem, gluŽi tāpat, kā tās
novēršana ir viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatuzdevumiem.
Vēl pirms ANO izveidošanas Nāciju Savienība uzskatīja agresijas
novēršanu par savu galveno funkciju, bet pēc 2. Pasaules kara
antifašistiskās koalīcijas valstu kara tribunāli definēja agresiju kā
noziegumu pret cilvēci.
Šī jēdziena pamatdefinīciju devusi ANO Ģenerālā Assambleja. (ANO Harta,
Statūti, to nedefinē, tikai aizliedz spēka pielietošanu un draudus.)
1974. gadā, pēc divdesmit gadu darba, ANO ĢA beidzot izstrādāja
agresijas definīciju, skaidrojumu un pazīmes. ANO dalībvalstis
uzskatīja, ka tas palīdzēs ANO, galvenokārt Drošības Padomei, kuras
pārziņā saskaņā ar Statūtiem ir jebkura agresija, savlaicīgāk un
konsekventāk uz to reaģēt. Atspoguļojot plašu starptautisko vienošanos,
šai definīcijai tomēr nav līguma formas, kaut arī to var pieskaitīt pie
starptautiskajām tiesībām.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Algotņi |
|
|
|
Elizabete Rubina*
 Pulkvedis Rjolfs, āfrikaners, profesionāls karavīrs un lieliski
apmācīts slepkava, visu mūžu pavadījis Dienvidāfrikas Aizsardzības
spēkos, apspiežot melno āfrikāņu pretošanās kustības aparteīda laikā.
Taču kad es iepazinos ar viņu 1996. gada pavasarī Sjerraleonē, melnie
iedzīvotāji, kuru mājas viņš glāba asiņainā pilsoņu kara laikā,
uzskatīja pulkvedi par savu dzīvību glābēju.
Rjolfs nokļuva Sjerraleonē kopā ar Executive Outcomes (EO) - privātu
algotņu armiju no bijušajiem Dienvidāfrikas karavīriem, - kuru valdība
noalgoja pilsoņu kara otrajā pusē. “Mēs vēlamies palīdzēt Āfrikas
valstīm pārtraukt dumpinieku izraisītos karus, lai tām nenāktos
vērsties ANO ar lūgumu palīdzēt risināt problēmu,” – Rjolfs skaidro.
Mūsu saruna norisa valsts nomalē, kur pamestās dimantu raktuvēs viņa
algotņu vienība bija uzcēlusi piekalnītē nometni. “Mēs Āfrikai esam
tādi kā ANO [spēki], tikai ar mazāku budžetu.” Pie algotņiem pienāca
pāris vietējās sievietes un lūdza uzmanīt puikas, kuri grasoties lejā
pie upes spēlēt futbolu: krūmājā vēl klejoja dumpinieki. Rjolfs
norīkoja apsardzi – “Es te esmu gan aizstāvis, gan starpnieks”. No
malas gan viņš vairāk izskatījās pēc neatkarīga karakunga, kurš te
apmeties, lai raktu dimantus sava bankas konta papildināšanai. Savus
pienākumus algotņi centās aprakstīt, izmantojot starptautisko miera
uzturēšanas operāciju terminoloģiju. Taču vietējā ciema vecākajiem bija
vienalga, kas viņš tāds: algotnis, āfrikaners, ANO pārstāvis... Tiem
rūpēja tikai tas, ka viņa vīri un helikopteri aizstāvēja iedzīvotājus.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Aparteīds |
|
|
|
Stīvens R. Ratners*
 Aparteīds bija rasu diskriminācijas un seperācijas sistēma, kas no
1948. gada līdz 90. gadu beigām noteica visu dzīvi Dienvidāfrikā.
Nacionālā partija, balstoties uz līdz tam pastāvējušo melnādaino
diskrimināciju, uzskatīja aparteīdu par dažādu rasu pārstāvju atdalītu
attīstības ceļu modeli, kaut arī būtībā tas bija tikai balto kundzības
nodrošināšanas līdzeklis. Atbilstoši šai sistēmai, ļaudis dalīja
baltajos (eiropeīdos), bantu (negroīdos), krāsainajos (jauktas rasu
izcelsmes) un aziātos. Starp tās izpausmēm bija tādas, kā vēlēšanu
tiesību ierobežošana, dzīvošana pēc rases principa dalītos kvartālos,
macīšanās dalītās skolās, aizliegums melnajiem parādīties konkrētās
ielās un absolūta balto kontrole pār likumdošanu.
ANO, vairākus gadu desmitus pieliekot pūles, lai likvidētu šos sistēmu,
1973. gadā pieņēma Starptautisku konvenciju par aparteīda noziedzīgo
dabu un sodīšanu par tā noziegumiem, ko ratificēja 101 valsts.
Konvencija definē aparteīdu kā “necilvēciskus aktus, ko veic lai
panāktu vienas rases grupas varu un to uzturētu pār citas rases grupu,
kā arī citas rases grupas sistemātisku apspiešanu”. Te ietilpst tiesību
uz dzīvību un brīvību ierobežošana, tādu apzinātu dzīves apstākļu
radīšanu, kuros vienas rases grupas piederīgiem nav iespējas izdzīvot,
tādu likumdošanas aktu pieņemšana, kas vienai rases grupai liegtu
iespēju piedalīties valsts politiskajā dzīvē, akti, kas vērsti, lai
sadalītu iedzīvotājus pēc to rases pazīmēm, vienas rases pārstāvju
ekspluatāciju. Konvencija pasludināja aparteīdu par noziegumu pret
cilvēci.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Apkārtējās vides postījumi karadarbības gaitā |
|
|
Marks Perijs*, Eds Mailzs**
 Vjetnamas kara veterāna Džordža Klakstona, kurš piedalījās karadarbībā
Dienvidaustrumāzijā 1967. gadā, liecības parāda, cik milzīgos mērogos
ASV tur izmantoja “Oranžo aģentu”. “Mēs tajā mazgājāmies - viņš stāsta,
- bija tādas dušas kabīnes no koka ar tvertni augšā, kuru pildīja
lietus ūdens; tas bija viegli oranžs. Mēs gājām šajās kabīnēs, pavilkām
auklu pie bākas korķa un mazgājāmies. Mēs zinājām, ka tas ir “Oranžais
aģents”, jo redzējām kā lidmašīnas to katru dienu izsmidzina virs
džungļiem. Taču tam īpašu vērību nepievērsām, tikai sākumā nodomājām,
ka glupie ģenerāļi moskītus nolēmuši iznīdēt.”
Klakstona pieredzēto nevar uzskatīt par ko neparastu. Laikā no 1965.
gada līdz 1975. gadam ASV aviācija, veicot uzlidojumus, lai “slēgtu
rajonu” un iznīcinātu mežu aizsegu, kuru izmantoja Ziemeļvjetnamas
karavīri un vjetkongieši, izsmidzināja virs džungļiem vairākus miljonus
tonnu t.s. “Oranžā aģenta”. Akcija bija efektīva: plašos Kuangtri
provinces apgabalos gar 38. paralēli un daļā Tainiņas provinces
dienvidos no Saigonas tika pilnībā iznīcināti gandrīz visi meži un
krūmāji.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Bads |
|
|
Marita Vihervuori*
 Kontrolpunktā pie Sarajevas tika apturēta organizācijas “Human to
Human” autokolonna ar humāno palīdzību. Serbu kareivis svīstot stūma uz
savu sardzes telpu ķerru pilnu ar produktiem. Mazliet tālāk citi serbu
kareivji pārkrāva automašīnas furgona saturu mikroautobusā.
Komandieris pat negrasījās atvainoties: “Saskaņā ar Bosnijas Serbu
republikas valdības rīkojumu, mums pienākas 30% no jebkuras humānās
palīdzības kravas.”
Šai Human to Human kolonnai pat laimējās: tā izrādījās viens no
nedaudzajām nevalstisko organizāciju organizētajām humānās palīdzības
sūtījumiem, kam vispār izdevās tikt līdz Sarajevai. Pēc tam, kad tā
zaudēja 30% kravas kontrolpunktā, to vēl krietni izlaupīja serbu
kontrolētajā Itidžas priekšpilsētā. Galu galā līdz pilsētai nonāca
tikai milti un makaroni. ANO Augstākā komisāra bēgļu jautājumos
darbinieki labi zināja, ka Bosnijas galvaspilsētu ielenkušie serbu
spēki aiztur civiliedzīvotājiem domātās humānās palīdzības kravas. Viņi
to nevarēja nezināt, jo regulāri nācās atdot 30% no kravas. Sastaņā ar
starptautiskajām tiesībām, Bosnijas serbu republikas spēkiem bija visas
tiesības inspicēt humānās palīdzības kravas, lai pārliecinātos, ka tās
domātas civiliedzīvotājiem, nevis kombatantiem. Taču konfiscēt daļu
sūtījumu tiem nebija: laupīšana ir kara noziegums, ja tas notiek
starptautiska militāra konflikta laikā un vietā.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Bioloģiskie eksperimenti |
|
|
|
Šeldons H. Harriss*
 Ne jau tikai nacisti bija izveidojuši nāves nometnes laikā pirms 2.
Pasaules kara. Arī Japānai bija savas koncentrācijas nometnes. Taču to
funkcijas bija nevis iznīcināt ļaudis, bet gan izmantot
kriminālnoziedzniekus un karagūstekņus kā objektus bioloģiskiem un -
mazākā mērā, - ķīmiskiem militārajiem eksperimentiem.
Japānas sabiedrībā līdz pat kara beigām dominējošais militārpersonu
labējais, fanātiskais spārns uzskatīja, ka lai sasniegtu to mērķi -
Japānas kundzību Austrumāzijā, - jāizmanto arī tādus eksotiskus
bruņojuma veidus kā ķīmiskie un bioloģiskie ieroči. Mums tas jau pats
par sevi šķiet šausmīgi. Taču šādu ieroču izveides programmas
iniciatori neticēja, ka tos var tāpat vien radīt laboratorijās un
izmantot pret ienaidnieku kaujas laukā. Pirms tam tos vēl jāizmēģina uz
cilvēkiem.
Tā radās gigantisks nāves fabriku tīkls, kurš 2. Pasaules kara sākumā
jau pletās no Iekšējās Mongolijas stepēm līdz Singapūrai, un no
Bankokas līdz Manilai. Šīs impērijas sirds bija Harbinas priekšpilsēta
Pinfana Ziemeļķīnā, kur atradās ķīmisko un bakterioloģisko ieroču
programmas izveidotāja ģenerālleitnanta Siro Isijas štābs.
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
