Vēsture sauc!

 Mārtiņš Kotāns

 No cilvēces vēstures pirmssākumiem kaujas māksla ir svarīga kultūras sastāvdaļa. Iespējams, ka cilvēka radošais prāts, kurš pielietots, lai iznīcinātu otru cilvēku, ir izšķiests nelietderīgi. Tomēr gan agrāk, gan mūsu dienās kaujas māksla, kaujas tehnika ir nozare, kurā koncentrējas gan intelekts, gan laikmeta tehnoloģijas sasniegumi.Tāpēc laikmeta kaujas mākslas pētīšana rada iespēju dziļāk izprast tā būtību, rajona kultūru, attīstības līmeni.
Tālo Austrumu kaujas mākslas ir īpašā vietā pasaules kaujas mākslu vidū. Šeit jūtams kāds vienojošs faktors, kas tāds, kas ļāvis tām izveidoties, saglabāties un būt aktuālām mūsdienās.
Japānas kaujas mākslas iekļaujas pārējā Tālo Austrumu kultūras kompleksā. Īpaši svarīgu vietu Japānas kaujas mākslu vidū ieņem Zobena Ceļš - KENDO.
Atšķirībā no daudzām citām mākslām, kendo izplatījās tieši samuraju vidē. Tāpēc tajā atspoguļojas Japānas valdošās kārtas - samuraju morāle, idejiskie principi. Kendo atrodas augstāk par vienkāršu paukošanas tehniku - tas ir dzīves ceļa DO līmenis. Kendo nav tikai māksla pielietot zobenu, bet attieksme pret cīņu, uzvaras stratēģija. Tas ir principu kopums, kurus var izmantot gan divcīņā, gan lielās kaujās, gan politikā vai citā dzīves sfērā.

Tokugavu periodā kendo pārvērtās no KEN DZJUCU - zobena tehnikas par KENDO -Zobena Ceļu.
Mijamoto Musaši ir Japānas nacionālais varonis, viņa biogrāfija ir iekļauta pat skolu programās. Ar sava dzīves Ceļa piemēru viņš izpelnījies titulu - KENSEJ - Zobena Svētais. Musaši grāmata GORINNOŠO - Piecu gredzenu grāmata ir ļoti populāra arī mūsdienu Japānā un Rietumu pasaulē.  Tokugavu sākumperioda Japānas kendo ir spilgts piemērs, kā laikmeta kultūra un filozofija atspoguļojas kaujas mākslā.
Piecu gredzenu grāmata GoRinNoSho, kā šī laika kultūras piemineklis raksturo ne tikai tās autora Mijamoto Musaši kendo izpratni, bet arī vispārējo militārās kultūras līmeni. Sadalot pats savu darbu piecās nodaļās, autors cenšas apvienot katrā nodaļā kādu vienu savas mācības nozari.

 

Zemes grāmatas saturs ir veltīts, lai izskaidrotu lasītājam, kas tad ir Stratēģijas Ceļš,no kā tas sastāv. Musaši runā šeit par sava laika morālajām problēmām, pamato, kāpēc viņa mācība ir tik svarīga karavīram, tātad cenšas pierādīt savu ideju svarīgumu.

Ūdens grāmata ir veltīta tam, kas ir visas Stratēģijas mērķis pēc Musaši domām - uzvaras sasniegšanas metodēm. Šeit jūtama stipra dzenbudisma ietekme, kas izpaužas idejās par gara stāvokli, it īpaši jāatzīmē princips Munen muso. Musaši runā par dažāda veida uzbrukumiem, vienmēr uzsvērdams, ka galvenais ir uzvara, tās sasniegšanai ir jāpakārto viss pārējais.

Uguns grāmata ir veltīta dažādām Stratēģijas sastāvdaļām. Šeit minētie principi ir noderigi gan divkaujā, gan plaša mēroga operācijās. Musaši idejas šai grāmatā bieži saskan ar Suņdzi un Udzi domām. Atšķirībā no šiem senās Ķīnas domātājiem, Mijamoto Musaši savas domas pasniedz izvērstākā un konkretizētākā formā.

Vēja grāmata principā neatspoguļo Musaši kendo idejas. Tas ir sava veida kritisks citu viņa laika kendo skolu apraksts. Ir redzams, ka Musaši galveno kļūdu saskata tehnikas absolutizēšanā, tas atspoguļo viņa lomu ken dzjucu pārveidē par kendo.

Tukšuma grāmata ir sava veida epilogs visam darbam. Musaši noskaņo lasītāju pareizai sava Ceļa izpratnei, reizē atzīdams, ka nevar visu izteikt uz papīra, tikai ar vārdiem.1634. gadā Mijamoto Musaši devās kalnu alā, lai apkopotu sava mūža Ceļu, lai uzrakstītu darbu, kas atspoguļotu viņa kendo izpratni.Šajā laikā Musaši bija 59 gadus vecs, 61.gadu vecumā, dažus mēnešus pirms savas nāves, 1645.gada 19.maijā, viņš nobeidz savu darbu, kuru nosauc par GORINNOŠO - Piecu gredzenu [vai piecu saikņu] grāmatu.

GORINNOŠO ievadā Musaši apgalvo, ka neesot izmantojis " ne Budas likumus, ne Konfūcija mācību, ne senas kara hronikas, ne cīņu mācības grāmatas." Man negribētos piekrist šim Musaši apgalvojumam, jo tad nāktos atzīt viņa ideju absolūtu orģinalitāti un atrautību no pārējās Japānas un Ķīnas kultūras tradīcijas.
Mijamoto Musaši stāsta, ka trīsdesmit gadu vecumā, atskatoties uz savu dzīvi, uz vairāk kā sešdesmit uzvarām nopietnās divkaujās, viņš esot sapratis, ka uzvaras nav gūtas tāpēc, ka izprasts Stratēģijas Ceļš (turpmāk, ja "Ceļš" ar lielo burtu, tad domāts Dao ķīn. jeb MIČI jap., Stratēģija tekstā tiek apzīmēta ar kandži HEIHO, kurš sastāv no divām daļām - karavīrs HEI un metode, forma HO, acīmredzot Musaši identificē budo un kendo ar šo terminu). Tāpēc Mijamoto Musaši veltījis savu mūžu Karavīra Ceļam, cenšoties atrast kādu kopīgu Principu, kurš būtu Stratēģijas Ceļa pamatā.

Piecdesmit gadu vecumā Musaši beidzot esot nonācis pie Stratēģijas Ceļa izpratnes. Savu skolu Musaši nosauca par NI TO IČI RJU - "Divi zobeni viena skola". Nosaukums atspoguļo galveno skolas īpatnību - vienlaicīgu divu zobenu lietošanu kaujā.
Ideja par divu ieroču vienlaicīgu lietošanu ir pamatā daudzām Ķīnas un Japānas cīņas mākslas skolām, kurās reti lieto Eiropā populāros vairogus. Ir ieroču veidi, kuri principā ir lietojami tikai pārī - piem. SAI. Tas nav īpaši orģināli tikai Tālajos Austrumos - arī Eiropā augstas klases karavīri ateicās no vairoga, lai lietotu divus uzbrukuma ieročus vienlaicīgi. Piemēram - kuršu apbedījumos atrastie kaujas naži bieži ir pāros.
Musaši skolas orģinalitāte ir divu tradicionālo samuraju zobenu - ODAČI un KODAČI vienlaicīgā lietošanā. Reizēm Musaši savu skolu sauc par NI TEN IČI RJU - tātad "Divas debesis viena skola". Paša Mijamoto Musaši pseidonīms, ar kuru viņš parakstīja savus mākslas darbus arī bija NITEN - "Divas debesis". Tekstā sastopami abi nosaukuma varianti.
GORINNOŠO ir sadalīta piecās daļās - atbilstoši pieciem principiem, kuri pēc budistu uzskatiem sastāda pasauli - Zeme, Ūdens, Uguns, Gaiss un Tukšums. Šie principi varbūt ir saistīti ar piecām ķīniešu "stihijām" jeb parādībām - Uguns, Ūdens, Metāls, Zeme, Koks.

ZEMES GRĀMATA

Pirmā grāmata - Zemes grāmata ir veltīta Stratēģijas Ceļa pamata aprakstam, jeb "ķermenim", tātad tam, kas pēc Musaši domām vispār ir stratēģija.
Musaši raksta: "Ir grūti īstenot Ceļa patieso būtību tikai caur zobena cīņas tehniku. Pacenties izzināt vismazākās un vislielākās lietas, salīdzini visseklākās un visdziļākās. Tavā priekšā ir taisns Ceļš, skaidri iezīmēts uz stingra pamata." Musaši uzsver, ka karavīra māka ir tieši Stratēģija, nevis zobena vai cita cīņas tehnika. "Komandieriem ir tā [Stratēģija] jāpielieto un ierindniekiem jāzin šis Ceļš. Bet pašlaik pasaulē nav karavīra, kurš patiesi saprastu Stratēģijas Ceļu."
Iespējams, ka Mijamoto Musaši nicīgā attieksme pret saviem laikabiedriem ir saistīta ar pelnīta pārākuma apziņu. Tomēr paliek arī iespaids par nelielu pašreklāmu, īpaši ja atceras pretenzijas uz savu ideju absolūtu orģinalitāti.
Musaši piemin arī kādu laikmetam raksturīgu problēmu, kura aktuāla arī vēl šodien. Nodaļā "Stratēģijas Ceļš" viņš raksta: "Mēs redzam, ka radoša darbība, māksla kļūst par tirdzniecības preci. Vīri lieto apbruņojumu lai pārdotu sevi. Ļaudis cenšas gūt ātru labumu, pārdodot Ceļa sākumā gūto prasmi, tā izkropļojot Ceļu." Musaši noteikti atdala īstus Stratēģijas Ceļa sekotājus no zobena tehnikas lietpratējiem. Acīmredzot arī Tokugavu ēras sākumā, līdzīgi kā mūsu dienās īstu Meistaru bija daudz mazāk kā cilvēku, kuri nodarbojas ar sava veida komerciju.
Nodaļā, kura saucas "Stratēģijas spēks" ir teikts: "Garā zobena Meistarus sauc par Stratēģiem [...] Tā kā loki, šautenes un naginatas (āvu veids) ir karavīra bruņojums, tās, protams, ir Stratēģijas daļa." Garā zobena Meistarus, tātad samurajus, Mijamoto Musasi apzīmē kā Stratēģus - jo citu ieroču šķiru pārvaldītāji nav vadošie bet tikai Stratēģijas daļa. Viņš uzskata: "Pārvaldot garo zobenu viens cilvēks var sakaut desmit, simts var uzvarēt tūkstoti, bet tūkstotis- desmit tūkstošus, tāpēc mana Stratēģija ir pilnīga karavīra prasme."

Kas tad atšķir Stratēģijas Ceļa Meistaru no vienkārša paukotāja? Musaši raksta: "Saka, ka Karavīra Ceļš ir Otas un Zobena Ceļu saplūšana, un katram, kurš cenšas izprast ir jāpanāk pietiekošs līmenis abās nozarēs." Princips BUN BU IČI - Ota un Kara māksla harmonijā - bija pacelts oficiālā līmenī Tokugavu valsts ideoloģijā. Lai samuraju uzskatītu par patiesi kulturālu cilvēku, nevis par rupju karakalpu, šim principam bija jāseko. Jebkurā skolā zobencīņu mācīja vienlaicīgi ar kaligrāfiju un citām tradicionālajām mākslām.

Taču tālāk Musaši piezīmē: "Karavīra Ceļš neietver sevī citus Ceļus, tādus kā konfūcisms, budisms, mākslas vai deju. Bet kaut arī tas viss nav Ceļa daļa, ja tu izpratīsi Ceļu visā pilnībā, tad tu redzēsi to visur. Ļaudīm ir jāpilnveidojas."

Morālajā ziņā Musaši uzsver kādu principu, kurš ir interesanti mainījies Tokugavu laikā. "Karavīra Ceļš ir apzinīga, nešaubīga, galīga nāves pieņemšana. Atceries, ne tikai karavīri, bet arī mūki un sievietes, un zemnieki un pat pavisam zemi ļaudis [HININ] reizēm ar gatavību mirst pienākuma vārdā vai lai izbēgtu kauna. Tas viss nav tas. Karavīrs atšķiras no šiem cilvēkiem, jo Stratēģijas Ceļa apgūšana saistīta ar pretinieka pārspēšanu. Iegūstot uzvaru divkaujā, vai piedaloties masveida kaujā, mēs gūstam slavu ne sev, bet daimjo. Tas ir Stratēģijas tikums."

Nāves pieņemšana ir balstīta uz budisma mācību. Gan nāve, gan dzīvība ir esamības dažādi stāvokļi, kuri objektīvi neatšķiras viens no otra. Budistiem nāve ir parādība, kas atkārtojas - mainās formas, ne būtība.Šo principu akceptēja Bušido jau ilgi pirms Musaši laika. Tokugavu laikā valsts vara centās ietekmēt Bušido ar konfūcisma normu palīdzību - rezultātā nāves pieņemšanas apņēmība mainījās.

17.gadsimtā sarakstītajā traktātā HAGAKURE, kurš nedaudz kritizē pastāvošo kārtību no senākā laika tradīcijas viedokļa, ir teikts: "Ar Karavīra ceļu ir jāsaprot nāve. Tas nozīmē tiekšanos pēc nāves vienmēr, kad ir izvēle starp dzīvību un nāvi. Un nekas cits. [...] Bet doma par to, ka nāve neveiksmē ir veltīga nāve, absurda pati par sevi. Nāvē nav negoda. [...]Meklēt praktisku labumu, izmantojot profesionālās iemaņas, tas ir vulgāri." Tātad pirms Tokugava laika Bušido pasludināja nāvi par pašvērtību.

Taču vienotai valstij cilvēki, kuri pastāvīgi tiecas uz nāvi, ir maz noderīgi. Tāpēc uzsvars tika likts uz pienākuma izpildi. Mijamoto Musaši acīmredzot atbalsta šīs izmaiņas, jo raksta: "Iči Rju Stratēģijas Ceļa mācekļiem ir jātrenējas ar diviem zobeniem rokās. Tas ir patiesi : upurējot dzīvību, tev maksimāli jāizmanto savs arsenāls. Nav pareizi rīkoties citādi un mirt ar neizvilktu ieroci."

Musaši uzskatīja savu mācību par universālu. Viņš izmanto interesantu analoģiju, lai pierādītu savu principu derīgumu visās dzīves jomās: "Ir četri Ceļi, pa kuriem vīri iet savā mūžā: Pirmais ir Zemkopja Ceļš. [...]Otrais ir Tirgoņa Ceļš. [...] Trešais ir Karavīra Ceļš. Karavīra Ceļš ir apgūt savu ieroču priekšrocības. Bet, ja samurajs nemīl Stratēģiju, kā viņš spēs izprast labumu, kuru dod viņa zobens? Karavīram jābūt ar attīstītu gaumi. Ceturtais ir Mākslinieka jeb Namdara Ceļš.[...]."

Tālāk Musaši velta vienu no Zemes grāmatas nodaļām, lai salīdzinātu Namdara Ceļu ar Karavīra Ceļu, atrodot tajos daudz kopīga: "Namdarim darbā palīdz kopīgais būves plāns. Stratēģim, līdzīgi viņam ir kaujas plāns.[...] Tāpat kā namdaru vadītājam, komandierim ir jāzin dabiskie likumi, valsts likumi un Māju likumi. Tas ir Vadītāja Ceļš.[...] Pirms būves sākuma namdaris atlasa derīgu materiālu.[...] Namdaru vadītājs sadala darbu starp strādniekiem atbilstoši to spējām.[...] Vadītājam ir jāievēro savu ļaužu spējas, jāapiet to trūkumi un nav jāpieprasa neiespējamais.[...] Tādi ir arī Stratēģijas principi."

Tātad Mijamoto Musaši neuzskatīja, ka samuraji kā ļaužu kārta būtu augstāki kā citu kārtu pārstāvji. Samuraji ir pat ļoti līdzīgi ar namdariem, ja runa ir par nodarbību vispārējiem principiem.

Svarīgu lomu Musaši velta arī pareiza ieroča izvēlei. Tam veltīta atsevišķa nodaļa Zemes grāmatā. Ieroču izvēli nosaka to praktiskās iespējas, kas vairāk saistītas ar tehniku, ne ar kādu kopīgu principu, tāpēc sīkāk šo jautājumu neiztirzāšu. Par galveno ieroču izvēlē Mijamoto Musaši uzskata to izturību. Musaši uzsver: "Tev nedrīkst būt iemīļotais ierocis. Kļūt pārāk tuvam ar vienu ieroci - lielāka kļūda, kā to pietiekoši nepārvaldīt. Tas ir slikti tāpat karavīriem un komandieriem, izjust pret kādu pieķeršanos vai nepatiku." Šeit vēlreiz parādās ideja par principu pielietojamību gan šaurākā, tehnikas nozīmē, gan plašākā, Stratēģijas nozīmē.

Nodaļā "Aprēķins Stratēģijā" ir kāda ideja, kura, manuprāt, ietekmēta no daoisma. Musaši raksta: "Visām mākslām un prasmēm piemīt ritms un temps.Eksistē temps arī Tukšumā. Temps ir visā karavīra dzīvē, viņa uzvarās un zaudējumos, kā harmonijā un disonansē. Visām lietām piemīt pacēlumu un kritumu ritms." Šeit skaidri jūtams IŅ-JAN mijiedarbības apraksts. Uzvara - tā ir harmonija, zaudējums - disonanse. Musaši uzsver: "Tu uzvarēsi kaujā ar Tukšuma ritma palīdzību, kurš rodas no pareiza manerva, apgāžot pretinieka aprēķinus, jo izmantosi ritmu, kuru ienaidnieks nejūt." Ar Tukšuma ritmu varētu būt apzīmēts Dao.

Šai pašā nodaļā Mijamoto Musaši ievieto sava veida baušļus, kuri jāievēro katram, kurš vēlas apgūt Ni Ten Iči Rju Stratēģiju:

   1. "Nepieļauj negodīgas domas.
   2. Ceļš ir treniņā.
   3. Iepazīsties ar katru mākslu.
   4. Iepazīsti visu profesiju Ceļus.
   5. Atšķir ieguvumus un zaudējumus pasaulīgajās lietās.
   6. Attīsti intuitīvu apkārtnes izpratni.
   7. Izproti neredzamo.
   8. Pievērs uzmanību pat sīkumiem.
   9. Nedari neko nelietderīgu."

Pirmais bauslis precīzi atkārto vienu no budisma "svētā astoņposmu atbrīvošanās ceļa" daļām. Piektais, sestais un septītais baušļi arī balstās uz budisma idejām, īpaši uz dzenbudisma mācību. Intuitīvā pasaules izpratne ir viena no svarīgākajām dzenbudisma daļām.Pārējie baušļi spilgti atspoguļo to uzvedības kodeksu, kāds jāpielieto lai sasniegtu panākumusStratēģijas Ceļā.

Zemes grāmatas nobeigumā, kurš datēts ar Seho ēras otrā gada piektā mēneša divpadsmito dienu Mijamoto Musaši raksta: "Ja eksistē Ceļš, ļaujošs cilvēkam nezaudējot seju, balstīties uz sevi un iekarot godu un slavu, tad tas ir Stratēģijas Ceļš."

ŪDENS GRĀMATA

Šajā grāmatā Mijamoto Musaši raksta par uzvaras sasniegšanas metodēm.

Kā saka pats Musaši: "Savs gars [KOKORO] ir jāpielīdzina Ūdenim. Ūdens piemērojas katrai formai. Dažreiz tas ir maza strūkliņa, dažreiz - vētraina jūra. Tā pazīme - tīra, zila krāsa. Ar ūdens tīrību Iči Rju metodes ir attēlotas šajā grāmatā."

Ūdens kā simbols ir plaši izmantota ideja daoismā. Ūdens ir viens no pieciem pamatelementiem daosu filozofijā un ar tā īpašībām bieži ilustrē Dao īpašības. Daodedzin ir teikts: "Ūdenim līdzīga augstākā labestība.Ūdens labestība ir derēt visām būtnēm, neapdraudot tās. [...] Nekas pasaulē nav tik mīksts un maigs kā ūdens,un tieši tas visvairāk spējīgs cieto grauzt, bet pašu ūdeni nekas nav spējīgs mainīt."

Ūdens ideja ir ļoti ietilpīga, jo ļauj Musaši skaidrot, kāpēc viņa metodes ir vislabākās. Vienā ūdens pilē Tālo Austrumu prātnieki saskatīja jūras, neatrodot principiālu atšķirību starp pili un okeānu. Tāpēc arī Musaši raksta: "Ja esi apguvis zobencīņas principus, tu vari sakaut vienu cīkstoni. Tātad tu vari uzvarēt jebkuru cilvēku pasaulē. Uzvaras gars pār vienu ir tāds pats, kā uzvaras gars pār desmit miljoniem vīru. Stratēģis caur mazām lietām izprot lielas, tā kā skulptors rada milzīgu Budu no maza modeļa. Caur vienu lietu izproti desmit tūkstoš lietas."

Musaši tātad uzsver, ka Stratēģijas principus viņš skaidro divkaujas terminos, bet principi ir vienādi gan divkaujā, gan plaša mēroga kaujās, kurās piedalās armijas. Šī doma sasaucas ar Suņdzi traktātu par kaujas mākslu. Suņdzi nodaļā "Spars" ŠI raksta: "Lielu spēku vadīšana principā ir tāda pat kā mazu spēku vadīšana."

Pirmā nodaļa Ūdens grāmatā ir veltīta gara stāvoklim. Gars šeit tiek apzīmēts ar kandži "KOKORO", kurš ķīniski lasās kā SIŅ. Termins ir ļoti ietilpīgs. To var tulkot kā "gars", "sirds", "intelekts", tas ietver sevi emocijas, intelektu un garīgo sfēru vienlaicīgi. Musaši raksta : "Kaujā tavam garam nav jāatšķiras no ikdienas stāvokļa. Gan cīņā, gan ikdienā tev jābūt apņēmīgam, bet mierīgam."

Kendo, tāpat kā citās dzenbudisma ietekmētajās kaujas mākslās Japānā lieto divus gara stāvokļa alegoriskus apzīmējumus.

Pirmais stāvoklis tiek apzīmēts kā "Gars kā mēness"- DZUKI NO KOKORO. Gars tiek salīdzināts ar mēnesgaismu, kura vienmērīgi apgaismo visu apkārtni, neradot ēnas. Tāds gars aptver pretinieku vienmērīgi, pilnīgi. Nervozitāte vai neuzmanība tiek salīdzināta ar mākoņiem, kuri aizsedz mēnesi. Tie neļauj uztvert pretinieka nodomus un darbību.

Otrais gara stāvoklis tiek apzīmēts kā "Gars kā ūdens" - MIDZU NO KOKORO. Šeit tiek uzsvērta uztveres adekvātuma nepieciešamība. Gars ir pielīdzināts mierīga ūdens virsai, kura rada neizkropļotu attēlu. Pareiza spoguļa simbols ir ļoti populārs dzenbudismā. Dzena literatūrā gara uztveres spējas bieži salīdzinātas ar spoguli - vai arī ar līdzenu ūdens virsmu, kā spoguļa paveidu. Pareizs realitātes attēls var rasties tikai ja uz virsmas nav putekļu vai viļņu - tātad ja garu neietekmē emocijas vai domas.

Musaši raksta: "Sagaidi situāciju bez saspringuma, bet ne nevērīgi, ar līdzsvarotu, bet ne iepriekš izlemjošu garu.[...] Nepieļauj, lai ķermenis ietekmētu garu un neļauj garam ietekmēt ķermeni. Neesi nedz nepietiekami enerģisks, nedz pārmērīgi enerģisks."

Gara (kokoro) stāvoklis acīmredzot ir viena no galvenajām dzenbudisma idejām, kuras ietekmējušas kendo. Taču kādā veidā var apgūt šo pareizo gara stāvokli? Musaši raksta: "Ar augstu un nesaistītu garu skaties uz lietām no augsta skatu punkta. Tev ir jāizkopj sava gudrība un gars. Pulē savu prātu: izproti sabiedrisko taisnīgumu, atšķir labo un ļauno, mācies dažādus Ceļus citu pēc cita. Kad ļaudis nevarēs tevi piekrāpt, tu izpratīsi Stratēģijas gudrību."

Manuprāt šeit jūtamas konfūcisma ideju ietekme, īpaši jēdzienā "sabiedriskais taisnīgums". Arī pats Mijamoto Musaši sava darba ievadā atzina, ka konfūcisms ir katra apmācības Ceļa pamatā. Acīmredzot Musaši idejās par pareizo gara stāvokļa sasniegšanu ir arī ietekme no dzenbudisma Soto virziena, kurš atzīst pakāpenisku personības pilnveidošanu rūpīga treniņa rezultātā (otra lielākā dzena skola Japānā - Rindzai, kura balstās uz Liņdzi idejām, atzīst tikai pēkšņu apgaismību).

Nākošās nodaļas saucas "Stāja Stratēģijā", "Skatiens Stratēģijā", "Kā turēt zobenu", "Kāju tehnika". Pamatā šajās nodaļās runāts par Ni Ten Iči Rju paukošanas tehniku, tāpēc pievērsīšu uzmanību tikai tām idejām, kuras atspoguļo kādus vispārējus kendo principus.

Rakstot par skatiena nozīmi Stratēģijā, Musaši uzsver, ka skatienam ir divas funkcijas: uztveres un apskates: "Stratēģijā svarīgi mācēt redzēt tālas lietas it kā tuvumā, bet tuvas it kā no attāluma. Svarīgi ir just pretinieka zobenu un neapjukt no tā nejaušām kustībām.[...] Skatiens ir vienots gan divkaujā, gan lielā kaujā.Stratēģijā ir svarīgi mācēt redzēt uz abām pusēm, nekustinot acis."

Šī doma man atgādina kādu Alana Vatsa domu grāmatā "Dzena Ceļš". Vatss izmanto līdzīgu skatiena aprakstu, lai ilustrētu atšķirību starp loģisko, zinātnisko uztveri un dzena intuitīvo uztveri. Ciešs, centrāls skatiens, pētošs stars - tas ir loģikas pielietojums. Perifērā redze, kura ļauj uztvert visu apkārtni - nekoncentrējoties uz detaļām - tā ir dzena uztvere. Tātad šāds uztveres veids sakrīt ar Dzuki no kokoro ideju.

Musaši laikabiedrs, Rindzai skolas patriarhs Takuans Soho (1573-1645), kurš bija Daitokudzi tempļa vadītājs, šādi apraksta perifērās redzes nozīmi savā vēstulē par dzenu un kendo: "Kad es redzu vienu sarkanu lapu kokā, es neredzu pārējās lapas. Kad es nekoncentrējos uz vienu lapu, tad es redzu visu lapotni."

Nodaļā "Kā turēt zobenu" Musaši uzsver vēl kādu domu, kurā izpaužas dzenbudisma ietekme uz kendo: "Paceļot zobenu, esi apņēmīgs sacirst pretinieku. Tev jābūt vienmēr apņēmības pilnam sacirst pretinieku, nemainot kaujas satvērienu." Ilustrējot šo domu, gribētos pieminēt kādu dzena mondo: "Mūks jautāja skolotājam: "Saka, kad lauva uzbrūk, vienalga zaķim vai zilonim, viņš izmanto visu savu spēku. kas tas ir par spēku?" Skolotājs atbildēja: "Apņēmības patiesums."" Tātad svarīga loma pareizai tehnikas izpildei, pēc Mijamoto Musaši domām, ir apņēmības pilnai pašatdevei. Šādu pat pilnīgu pašatdevi prasa no dzenbudisma mācekļiem.

Nodaļā par kāju pārvietošanas tehniku Musaši apraksta savu metodi, kuru sauc par "IŅ-JO kāju" - t.i. Iņ-Jan kāju. Ar terminu Iņ -Jan ir uzsvērts, ka darbībai jānotiek saskaņoti: "Nekustini tikai vienu kāju. Mierīgi strādā ar labo - kreiso un kreiso - labo, sitot, atsitot vai atkāpjoties. Nedod kādai kājai priekšrocību."

Tālākajās Ūdens grāmatas nodaļās Mijamoto Musaši runā par tādām svarīgām kendo tehnikas daļām kā ķermeņa stāvokļi jeb stājas DAČI, uzbrukuma veidiem, zobena vadīšanas veidiem.

Interesanti, ka šeit Musaši arī pieturas pie piecu veidu klasifikācijas katrā nozarē - līdzīgi kā GORINNOŠO piecas grāmatas. Tiesa, šeit klasifikācija nav saistīta ar pieciem pirmelementiem vai stihijām.

Japānā tieksme klasificēt cīņas tehnikas noteiktu paveidu sistēmā ir ļoti izteikta un sasaucas ar Ķīnas tradīciju. Jau Suņdzi traktāta piektajā nodaļā "ŠI" ir teikts: "Toņu nav vairāk kā piecu, bet tie rada melodijas, kuras var klausīties bezgalīgi"

Klasificējot metodes kādā noteiktā, ierobežotā shēmā, tās var vieglāk apgūt. Bet šo metožu radoša kombinācija rada praktiski bezgalīgu risinājumu skaitu. Kāds ir teicis, ka amats ir standarta situāciju risināšanā ar standarta paņēmieniem, bet māksla - orģināli risinājumi orģinālās situācijās. Tādā gadījumā Musaši savā darbā runā par orģinālu situāciju risināšanu ar standarta paņēmienu kombinācijām.

Tomēr Mijamoto Musaši uzsver, ka var rasties situācijas, kurās neder standarta paņēmieni. Nodaļā, kas saucas "Stāja bez stājas" viņš raksta: ""Stāja, kura nav stāja" noliedz nepieciešamību kaujā izmantot zināmos garā zobena stāvokļus.[...] Atceries, kad tavās rokās ir zobens - tev jānogāž pretinieks, lai ko tas maksātu.[...] Sastinguši [fiksēti] stāvokļi nav labi."

Iezīmējas it kā divi līmeņi - praktiskais, lietišķais, ar fiksētu paņēmienu shēmu un augstākais līmenis, kurā jāprot pieņemt improvizētus lēmumus, radīt jaunus risinājumus. Tas tuvina kendo mākslai, jo dzenbudisma kaujas mākslas un pārējās mākslas- kaligrāfija u.t.t. ir radniecīgas.

Lielu nozīmi Musaši pievērš reakcijas ātrumam, kuru var iegūt tikai sistemātiski trenējoties. Nodaļā "Vienlaicīgs sitiens" viņš saka: "Uzbrukt vajag, pirms pretinieks izlēmis, ko darīs, tas ir pieveikt vienā sitienā." Šī doma nav jauna, jau 16.gadsimtā Japānā radās īpašs kendo paveids JAI DZJUCU. Jai dzjucu pamata ideja ir veikt pirmo cirtienu tik ātri, ka pretinieks to nepamana un cīņa līdz ar to ir beigusies. Ķīnas paruna par šo principu saka: "Sitiens, kas veikts pareizi, ir nemanāms. Pretiniekam ir jākrīt, pirms viņš redz tavas rokas kustību."

Ļoti svarīga doma, kura demonstrē dzenbudisma ietekmi uz Musaši kendo principiem ir nodaļā "Bez domām, bez nodomiem" - MUNEN MUSO. Kā apgalvo viens no Ķīnas čaņbudistu patriarhiem Hueinens (638-713) savā grāmatā "ĻU DZU TAŅ DZIN": "Nokļūt jebkurā situācijā, nebūt netīram - tas saucas "bez domām"- U ŅJAŅ. Savās domās atslēdzies no ārējiem apstākļiem; atrodoties starp lietām, neradi domas par tām.[...] Tāpēc "bez domām" ir galvenais Mācības princips." Tātad Hueinens uzskatīja, ka šis princips ir galvenais dzena mācībā. Arī viņa priekštecis, trešais patriarhs Sencaņs (miris 606.g) savā "SIŅ SIŅ MIN" saka: "Augstākais Ceļš [Dao] nav grūts tiem, kuriem nav iepriekš pieņemtu lēmumu.[...]Atbrīvojies no domām, atbrīvojies no vārdiem- nebūs vietas, kur tu nespētu būt."

Stāvoklis Munen muso ir tas, kuru sasniedz apgaismots cilvēks. Prāts darbojas viegli un brīvi un nav jūtams kāds cits kontrolējošs prāts jeb "ego", kurš ietekmētu uztveri, "stāvētu ar rungu klāt". Jāpiezīmē, ka dzenbudisti atšķir it kā diva veida prātus. Viens no tiem ir patiesais, cilvēka īstā būtība. Otrais - tas ir prāts, kuru veido domas - NEN, nodomi - SO, tas ir mūsu "ego", viedoklis par pasauli, kurš neatspoguļo to adekvāti. Šis otrs prāts ir tas, par kura atslēgšanu runā Mijamoto Musaši.

Kāds tad ir praktiskais labums kaujas mākslās no Munen muso? Pirmkārt, cilvēks reaģē uz situāciju spontāni, bez pārdomām - tātad ātrāk. Otrkārt, lēmums tiek pieņemts intuitīvi, tai pašā mirklī arī izpildīts. Kā raksta pats Musaši, lai rīkotos Munen muso garā, vajag: "Kad pretinieks uzbrūk, bet pats esi nolēmis uzbrukt, sit ar savu ķermeni, sit ar savu garu, sit no Tukšuma ar savām rokām, spēji palielinot savu ātrumu" Tātad ātra, spēcīga, neapsvērta rīcība var efektīgi satriekt pretinieku.

Turpmākās nodaļas veltītas dažāda rakstura uzbrukuma metodēm, kuru pamatā ir tehnikas atšķirības. Sīkāk nekomentējot tehniskās īpatnības, aprakstīšu tikai šo metožu būtību.

"Tekošā ūdens uzbrukums" - šeit uzsvērts, ka uzbrukumam jānotiek, kad pretinieks atkāpjas, līdzīgi paisuma vilnim.

"Ilgstošais uzbrukums" - šajā metodē tiek pielietots princips, kurš ir daudz kaujas mākslu pamatā - ar vienu kustību veikt vienlaicīgi vairākas darbības, sasniegt vairākus mērķus. Piemēram - atvairīt sitienu ar pretsitienu. Musaši saka: "Kad sit vairākos punktos ar vienu zobena vēzienu, tas saucas "ilgstošais uzbrukums".

" Nodaļā "Uguns un akmeņu uzbrukums" uzsvērta vajadzība koncentrēt sitiena spēku vienā punktā, pielietojot visa auguma spēku. Karate šis princips saucas KIME. Musaši esot ar šo metodi lauzis pretinieku zobenus.

"Sarkano lapu sitiens" - šī metode nosaukta pēc rudens lapu krāsas - jo nozīmē pretinieka zobena izsišanu no rokām. Musaši iesaka kombinēt Munen muso garā izpildītu Uguns un akmeņu uzbrukumu, lai veiktu šo sitienu: "Ja tu nositīsi viņa zobena galu ar "pielīpošu" sajūtu, viņš noteikti izmetīs ieroci."

Nodaļā "Ķermenis garā zobena vietā" Musaši uzsver, ka nevajag kaujā lietot tikai zobenu. Uzbrukt var arī ar visu ķermeni vai otru roku.

Interesanta ir nodaļa "Griezt un cirst". Musaši dod priekšroku cirtienam: "Cirst un griezt - divas dažādas lietas. Grieziens ir sliktāks par cirtienu - jo nav tā stingrā izlēmības gara, kas piemīt cirtienam." Par izlēmību, pilnīgu pašatdevi, kā dzenbudisma ideju, es jau rakstīju iepriekš.

Nodaļas "Līmes un lakas emulsijas uzbrukums" un "Lipīguma sajūta "ir savstarpēji saistītas. Musaši raksta: "Līmes un lakas emulsijas metode ir tāda: saaugt ar pretinieku un neatdalīties no tā.[..] Tev jāpielīp pie pretinieka pilnīgi, tā, lai nepaliktu ne mazākās plaisas starp tavu un viņa ķermeni." Šī metode ir saistīta ar daoisma ideju par visa vienotību, savstarpējo sakarību.

Psiholoģiski tas nozīmē - ja sevi uztver kā subjektu, bet pretinieku kā objektu - tas nav pareizi. Abi cīņas dalībnieki ir viens objekts, tie nav atdalāmi. Ja pretinieks kļūst par neatdalāmu daļu, tad viņa darbība ir uztverama, pretdarbība notiek vienlaicīgi ar uzbrukumu.

Saistība ar pretinieku ir ļoti populāra Ķīnas kaujas mākslās. Visspilgtāk, manuprāt, šis princips izpaužas Šaoliņsi cjuaņfa virziena skolā VIŅ ČUŅ ČJUAŅ FA, kura visu vērību pievērš tuvcīņai ļoti īsā distancē no pretinieka. Viņčuņ tehnikā ir metode ČI SAO - "lipīgās rokas", kuru izpildot rokas saskaras ar pretinieku, ne mirkli neatraujoties un reaģē drīzāk ādas refleksi, kā skatiens.

Nodaļā "Cīņa par augstumu" Musaši raksta par pārsvara iegūšanu un izmantošanu. Katrā divkaujā ir stāvoklis, kad kāds gūst pārsvaru. Musaši saka: "Kad nolemsi, ka esi uzvarējis, spēji "lauz" pretinieku."

Nākošās sešas nodaļas "Sitiens ar ķermeni", "Trīs veidi, kā atsist uzbrukumu", "Dūriens sejā", "Dūriens sirdī", "Atsitiens Tat TAT ritmā" un "Plaukšķinošā atsišana" ir veltītas tīri tehniska rakstura jautājumiem, kuri atspoguļojas jau to virsrakstos.

Interesanta nodaļa ir "Daudz pretinieku". Jāatceras, ka Mijamoto Musaši Ni To Iči Rju kendo skolā izmanto abus zobenus vienlaicīgi. Taču pats Musaši izmantoja abus zobenus tikai cīnoties ar diviem vai vairāk pretiniekiem vienlaicīgi. Liekas, ka ir visai sarežģīti lietot divus ieročus vienlaicīgi. Palīgā atkal nāk stāvoklis Munen muso.

Jau pieminētā Takuana vēstulē par zobencīņu ir teikts: "Pieņemsim, ka jums uzbrūk desmit cilvēku, un katrs pēc kārtas cērt ar zobenu. Tiko esiet ticis galā ar vienu cirtienu, jāpāriet pie otra, neļaujot savam prātam koncentrēties uz vienu no tiem. Lai arī cik ātru sekotu cirtiens cirtienam, jūs necīnīsieties uzreiz ar diviem vienlaicīgi. Tādā kārtā jūs pakāpeniski tiksiet galā ar katru no desmita." Acīm redzot līdzīgas metodes lietošana radīja Musaši kaujas prasmei īpašu efektivitāti.

Musaši savā darbā apraksta arī tehniska rakstura īpatnības cīņai ar vairākiem pretiniekiem: "Lai ko tu nedarītu, spied pretiniekus vienu pie otra, kā sasienot murdu ar zivīm, un, kad tie ir kaudzē, spēji uzbrūc, nedodot telpu manerviem."

Nākošās trīs pēdējās Ūdens grāmatas nodaļas ir veltītas t.s. mutiskajiem padomiem. Musaši raksta: "Tev jātic, ka garā zobena Stratēģija ir neuzvarama, bet tās Ceļš nevar tikt skaidri izlikts uz papīra." Tā ir dzenbudismam raksturīga attieksme pret rakstīto vārdu. Jau pirmais patriarhs Bodhidharma savas mācības pamatu raksturojis kā "tiešu nodošanu no sirds uz sirdi" - tātad bez vārdu palīdzības. Tas nozīmē, ka ar vārdu, simbolu sistēmas palīdzību nevar nodot augstāko budisma patiesību, īsto jēgu.

Acīmredzot, Musaši arī uzskatīja, ka visu Stratēģijas būtību nevar aprakstīt. Tāpēc pēdējās nodaļas virsraksts ir "Tiešā saikne". Nodaļa ir ļoti īsa, tāpēc citēšu to pilnībā: "Tiešās saiknes jēga ir Ni To Iči Rju skolas īstā Ceļa dzimšanā un uztverē. Mutisks padoms: "Apmāci Stratēģijā savu ķermeni."" Es domāju, ka ar mutisko padomu Mijamoto Musaši saprata tādu apmācību, pēc kuras ķermenis darbojas automātiski, bez aiztures un domu kontroles, ievērojot u-vei principu.

 UGUNS GRĀMATA

GORINNOŠO trešā, Uguns grāmata ir veltīta tai stratēģijas daļai, kuru Musaši sauc par "kaujas garu". Viņš raksta: "Uguns gars ir niknums, neatkarīgi vai uguns ir liels vai mazs. Tas pats ir kaujā. Kaujas gars ir vienāds gan divkaujai, gan cīņās, kurās piedalās pa desmit tūkstoš karavīru."

Tātad vēlreiz tiek uzsvērti Stratēģijas principu universālums. Musaši pat uzskata, ka trenēties Stratēģijā var arī bez karaspēka palīdzības, vienatnē: "Protams, nav iespējams ikdienas treniņā organizēt pa tūkstotim vai desmittūkstoš vīru. Bet tu vari kļūt par Stratēģijas Meistaru, trenējoties vienatnē ar zobenu."

Kā pirmo apstākli, kas nosaka Stratēģiju Mijamoto Musaši uzskata teritoriju, kurā notiek darbība.

Nodaļā "Atkarība no vietas" viņš raksta: "Izpēti apkārtējo telpu.[...] Vienmēr dzen pretinieku uz vietu ar sliktu atbalstu kājām, stūros u.t.t., izmantojot vietas īpašības lai ieņemtu vadošo stāvokli." Šai nodaļa tiek doti arī daudz praktiska rakstura padomu, par saules gaismas izmantošanu, par reljefu u.t.t. Jāatzīmē, ka Suņdzi atkarību no vietas ir aprakstījis kā vienu no pieciem faktoriem, kuri nosaka karu.

Nodaļā "Trīs veidi, kā apsteigt pretinieku" Musaši apraksta veidus, kā iegūt iniciatīvu kaujā. Iniciatīva ir svarīga uzvaras sasniegšanai, Musaši uzskata: "Iegūsti iniciatīvu. Tā ir svarīga lieta Stratēģijā. Iegūsti maksimālu izdevīgumu no situācijas, izjūti pretinieka noskaņojumu, lai notvertu viņa Stratēģiju un sakautu to."

Sekojot principam klasificēt paņēmienus ierobežotā shēmā, Musaši uzskata, ka iniciatīvas iegūšanas veidi ir tikai trīs. Pirmais saucas KEN NO SEN - uzbrūc; tātad pretinieku vajag apsteigt, doties straujā uzbrukumā, sākt to pirms pretinieka darbības. Otrais iniciatīvas iegūšanas veids ir TAI NO SEN - gaidi iniciatīvu; tātad apsteigt pretinieku, kad tas jau sācis uzbrukumu. Uzbrūkošs ienaidnieks parasti maz vērības pievērš aizsardzībai, viņu var apmānīt. Trešā iniciatīvas iegūšanas metode saucas TAI TAI NO SEN - pievienojies un apsteidz. Šī principa būtība ir iekļauties pretinieka uzbrukumā, kļūt par tā daļu un uzvarēt it kā izmantojot pretinieka iniciatīvu.

Nodaļā, kuras virsraksts ir "Pieturēt spilvenu", Musaši raksta par īpatnēju, manuprāt, domu - kā vadīt pretinieku: "Stratēģiju divcīņā neļauj pretiniekam vadīt sevi. Vadi pretinieku pats.[...] Apstādini ienaidnieku, kad tas gatavojas uzbrukt.[...] Būtība ir salauzt uzbrukumu uz zilbes "uz-" [jap. KOGEKI - KO-]." Tātad Musaši uzskata, ka prasmīgs Stratēģis vada ienaidnieku pats, kas sasaucas ar Suņdzi domām: "Tas, kurš labi cīnās, vada pretinieku un neļauj pretiniekam vadīt sevi." Musaši papildina šo domu: "Svarīga lieta Stratēģijā ir apspiest derīgās pretinieka aktivitātes un veicināt bezmērķīgo darbību, taču tā ir tikai aizsardzības pozīcija."

Nākošā nodaļa saucas "Pārcelties pa braslu". Musaši apraksta veidu, kā iegūt uzvaru pa vieglāko ceļu: "Pārcelties pa braslu nozīmē uzbrukt pretinieka vājajai vietai un ieņemt valdošo stāvokli."

Nodaļā "Zināt laiku" Musaši piemin tādu svarīgu Stratēģijas daļu, kā pareizā laika izvēli rīcībai. Musaši saka: "Zināt laiku nozīmē novērtēt pretinieka dispozīciju cīņai. Vai tā ir labvēlīga vai neizdevīga?[...] Uzbrūc negaidot, zinot pretinieka ritmu, viņa toni un tempu." Tātad tiek vilktas paralēles starp pareizā laika izvēli un kaujas tempu, ritmu, par kuru runāts arī Zemes grāmatas nodaļā "Aprēķins Stratēģijā". Kā jau es rakstīju, tā varētu būt ietekme no daosu filozofijas par visa esošā ritmu.

Nodaļā "Nospiest zobenu" Musaši raksta par izšķirošā trieciena svarīgumu, lai iegūtu uzvaru, lai neļautu pretiniekam pacelt galvu:"Būtība ir uzvarēt, satiekot un "nospiežot" ienaidnieka uzbrukumu. [...] Tev jābūt pārliecinātam, ka neļausi pretiniekam sist otro reizi. Tas arī ir apsteigšanas gars visās nozīmēs."

Attīstot šo domu, Musaši nākošajā nodaļā "Zināt lūzuma brīdi" raksta: "Mājas, ķermeņi un ienaidnieki lūzt, ja to ritms sajūk. Kad pretinieks ir "ielūzis", tev tas jāsatriec, nedodot iespēju atkāpties. Ja palaidīsi garām šo iespēju, ienaidnieks var sakopot spēkus." Tātad iemesls, kāpēc ienaidnieks lūst ir viņa ritma zudums. Acīmredzot, runa ir par to Ritmu, kur Ķīnā sauc par Dao. Bet kā tad var just šo pretinieka ritmu, izprast viņa nodomus?

Uz šo jautājumu Mijamoto Musaši atbild nākošajā nodaļā, kura saucas "Kļūsti par ienaidnieku": "Kļūt par ienaidnieku nozīmē iedomāties sevi pretinieka vietā." Tātad iedomājoties sevi pretinieka vietā, vajag izjust viņa garu, nodomus, izprast viņa Stratēģijas ritmu. Šeit vēlreiz jūtama dzenbudisma un daoisma ideja par visa esošā principiālu vienotību, par kuru runāts jau iepriekš. Arī Suņdzi uzsvēra: "Ja zini viņu un zini sevi, cīnies kaut simts reizes -briesmu nebūs; ja zini viņu un nezini sevi - vienu reizi uzvarēsi, vienu reizi zaudēsi; ja nezini ne viņu, ne sevi, katrā cīņā zaudēsi."

Kaujā var rasties situācija, kad pretinieki ir vienādi gan spēkā, gan meistarībā. Tad cīņas iznākums nav prognozējams. Šādu situāciju Musaši sauc par "Četru roku atbrīvošanu" - JOCU TE O HANASU. Jocu te nozīmē stingru satvērienu, no kura grūti atbrīvoties, ko "sakaltu" kopā. Musaši redz izeju no līdzīgas situācijas negaidītā rīcībā: "Atsakies no sava stila un uzvari ar citiem līdzekļiem.[...] Uzreiz atmet savu iepriekšējo uzvedību un uzvari ar citu paņēmienu."

Šī doma atspoguļo dzenbudisma ideju par atteikšanos no šabloniem, dogmām, standartiem jebkurā to veidā.

Nodaļā "Kustināt ēnu" Mijamoto Musaši dod padomu, kā izzināt pretinieka nodomus, viņa garu: "Kad neredzi pretinieka pozīcijas, rādi, ka gatavojies veikt spēcīgu uzbrukumu, lai atklātu pretinieka resursus. Pēc tam uzvari ar citu metodi." Tātad runa ir par metodi, kuru mūsdienās sauc par "izlūkošanu ar kauju". Līdzīgās domās bija arī Suņdzi, kurš raksta: "Karš - tas ir viltības ceļš. Tāpēc, ja ko spēj - rādi, ka nespēj; ja ko pielieto, rādi, ka nepielieto[...] Ievilini pretinieku ar izdevīgumu, radi sajukumu tajā un saņem to."

Interesanta ir nodaļa, kura saucas "Pārraidīšana". Musaši apgalvo, ka imitējot nogurumu, nervozitāti, neizlēmību, iespējams ietekmēt pretinieku. Tas it kā "aplīp" ar šo pašu noskaņojumu: "Kad ieraudzīsi, ka tavs noskaņojums pielipis pretiniekam, uzbrūc tam, spēcīgi uzbrūc." Arī Suņdzi traktātā ir teikts: "Ja pretinieks ir saniknojams, radi sajukumu viņā; pieņemot padevīgu izskatu, izsauc viņā pašpārliecinātību."

Uguns grāmata beidzas ar nodaļu "Atlaist rokturi". Musaši vēlreiz uzsver, ka kendo var uzvarēt arī bez zobena, atkal neminot konkrētas metodes, jo to būtību nevar aprakstīt ar vārdiem.

Noslēgumā Mijamoto Musaši uzsver: "Īstenais Kendo ir māksla pieveikt pretinieku kaujā un nekas vairāk".

VĒJA GRĀMATA

Vēja grāmatā Musaši apraksta citu viņa laika kendo skolu principus. Diemžēl šis apraksts ir tikai un vienīgi kritisks kļūdu analizējums no Ni To Iči Rju skolas pozīcijām. Netiek nosaukti šo citu skolu nosaukumi - acīm redzot, lai nepārkāptu zināmus ētikas principus. Tāpēc praktiski ir grūti, pat neiespējami konstatēt par kādām no daudzajām Tokugavu ēras Kendo skolām ir runāts. Centīšos šo nodaļu apskatīt tikai īsumā, lai ilustrētu Musaši attieksmi pret citu kļūdām.

Nodaļā, ar kuru sākas Vēja grāmata, "Skolas,kuras izmanto ļoti garu zobenu", Mijamoto Musaši kritizē tos, kuri lieto pārāk garus ieročus, cerot ar distances palīdzību saglābāt pārākumu. Viņš kritizē pakļaušanos uz ieroci, vairāk kā uz sevi. Musaši šo domu paceļ principiālā līmenī, uzsverot: "Savos apgalvojumos es noliedzu iepriekš nolemtus lēmumus, šauru noskaņojumu."

Turpmākajā nodaļā "Garā zobena stingrais gars citās skolās" Musaši runā par fiziskā spēka veltīgumu Stratēģijā. Liels spēks, pēc Musaši domām ir pat kaitīgs: "Paruna "Uzvar stiprākais" ir bezjēdzīga. Lielā kaujā notiks sekojošais. Tev ir stipra armija. Pretiniekam ir stipra armija. Kauja būs nikna un briesmīga. Abām pusēm."

Principā šajā grāmatā Mijamoto Musaši kritizē citu skolu pievēršanos tikai tehnikas apguvei. Tieši tas atspoguļo viņa lielo lomu Kendzjucu pārveidē par Kendo - no tehnikas par Ceļu.

TUKŠUMA GRĀMATA

Šajā GORINNOŠO grāmatā Mijamoto Musaši nenodarbojas ar savu kendo principu aprakstu. Musaši cenšas pastāstīt, ko tad viņš saprot ar terminu "Tukšums". Tas ir dziļi saistīts ar dzenbudismu un arī ar daoismu.

Musaši piekrīt, ka patiesu Tukšuma ideju nevar aprakstīt uz papīra, izteikt loģiskā zīmju secībā. Tāpēc Tukšumu var izprast, pielietojot Ni Ten Iči Rju Stratēģijas Ceļu praksē: "Tad sāksi domāt par lietām plašā perspektīvā un, pieņēmis Tukšumu kā Ceļu, ieraudzīsi Ceļu kā Tukšumu. Tukšumā ir tikums un nekāda ļaunuma."

Šī grāmata ir visīsākā visā GORINNOŠO, tas ir sava veida epilogs, vēstule Mijamoto Musaši audzēknim Teruo Magonodze, kuram arī veltīta visa GORINNOŠO.

Paliek iespaids, ka šī grāmata nav īsti pabeigta, varbūt pat tīšām, lai atstātu iespēju audzēknim pašam izprast Tukšuma ideju.

 

Izpētot GORINNOŠO tekstu, jāsecina, ka Sinmens Musaši no Kami Fudživara no Gensui jeb Mijamoto Musaši ir sarakstījis vērtīgu darbu, kas atspoguļo viņa laika Japānas militāro un garīgo kultūru. Arī mūsdienās šis darbs nav zaudējis savu aktualitāti. Lai arī kaujas stratēģijas māksla ir tālu attīstījusies un nelīdzinās Tokugavu Japānas stratēģijai, tomēr kā militārās domas paraugs šī grāmata ir tikpat unikāls avots kā Suņdzi un Udzi traktāti.

Musaši cīņas filozofija un uzvaras stratēģija balstās uz visu Tālo Austrumu kaujas mākslu tradīciju. Lai arī pats autors apgalvo, ka nav izmantojis avotus sava darba veidošanā, daudzās paralēles ar Bindzja skolas domātāju darbiem, daoisma un dzenbudisma idejām ļauj man to noliegt. Iespējams, ka Mijamoto Musaši neapzināti izmantojis viņam pazīstamas idejas savā darbā.

Lielāko ietekmi uz Musaši kendo ir atstājis dzenbudisms, no kura nāk viss psiholoģiskais pamatojums, tas, ko Musaši sauc par "gara [kokoro] stāvokli". Jāpiezīmē, ka kā ideāls tiek uzskatīts stāvoklis Munen muso- tātad "bez domām un bez nodomiem". Kā jau es atzīmēju, šis stāvoklis ir arī tas, kuru cenšas sasniegt dzenbudisma mācekļi. Sintoisma un konfūcisma ietekme ir ļoti niecīga. Drīzāk pat jūtama daosu filozofijas idejas - kad Musaši runā par Tukšumu, Ūdeni, Ritmu u.c. daosiem raksturīgām idejām.

Tipiski japāniska ir Mijamoto Musaši attieksme pret nāvi. Doma, ka nāvi vajag nešaubīgi pieņemt, protams ir budistu ideja. Taču tikai Japānā tā guvusi tik lielu nozīmi kara mākslā. Kara māksla taču principā ir paredzēta, lai saglabātu savu dzīvību. Acīmredzot, Japānas kaujas mākslas vairāk domāja par kolektīvu labumu, kā par personības izdzīvošanu.

Jāatzīst, ka sava laika līmenī Musaši ir viens no izcilākajiem stratēģijas lietpratējiem un talantīgākajiem samuraju klases pārstāvjiem. Savu talantu viņš pierādījis ne tikai militārajā sfērā, bet arī tradicionālājās mākslās.

Kā GORINNOŠO lielākais trūkums jāatzīst tas, ka runājot par Stratēģiju ar divcīņas terminiem, Musaši praktiski ne ko nesaka par karaspēka izvietošanu kaujas laukā - tātad par nozari, kas ir ļoti svarīga kaujas veiksmei. To varētu izskaidrot ar to, ka Musaši Stratēģijas Ceļš savā būtībā ir kendo, tātad Zobena Ceļš, kurš paredzēts individualitātēm. Arī pats Mijamoto Musaši bija spilgti izteikts individuālists, viņam nekad nebija ne mājas, ne ģimenes un tas, iespējams, ietekmēja arī viņa kendo principus.

Musaši darbā izpaužas arī Japānas kaujas mākslu tieksme uz maksimālu praktiskumu un efektivitāti. Ķīnā reizēm rituāls kaujas mākslās izpaužas pat cīņas paņēmienos, tie mēdz būt krāšņi, sarežģīti, ar tēlainiem un simboliskiem nosaukumiem. Japānas kendo paņēmieni ir praktiski un reālāki īstās cīņās. Spriežot pēc Mijamoto Musaši grāmatas, viņa cīņas stils bija ļoti ātrs, ass, agresīvs.

Lasot šo grāmatu, mūsdienu cilvēki var iegūt jaunu skatījumu uz savu darbu - konfliktu risināšanā, konkurencē biznesā un sadzīvē.